Latvijas Augstākā Tiesa publicējusi spriedumu par situāciju, kurā tūrists bija pilnībā apmaksājis ceļojumu EUR 4250 vērtībā, taču tūroperators kļuva maksātnespējīgs un naudu neatdeva, ceļojumā neaizveda.

Spriedums publicēts 2024.gadā, bet attiecas uz pirms-covid laiku un 2019.gada atteikumu tūristam faktiski kompensēt zaudējumus.

Tūristu aizsardzībai: ES Direktīva pārņemta Latvijas Tūrisma likumā


Latvijas Tūrisma likumā ir ieviesta Eiropas Savienības direktīva, ka tūroperatoru saistības ir apdrošinātas un/vai nodrošinātas. Tādā veidā, teorētiski, tūristi ir pasargāti pret negodīgiem un/vai neveiksmīgiem tūroperatoriem. Lai šīs garantijas būtu reālas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri kontrolē tūroperatoru atbilstību Tūrisma likuma prasībām.

Kāpēc lai tūristiem būtu jāseko PTAC darbam? Ar šādu jautājumu risināšanu arī nācās cīnīties tiesām…

PTAC atbildība pret tūristiem

Strīds tiesā nonāca tieši par to, ka PTAC nebija nokontrolējis konkrētā tūrisma biznesa atbilstību likumam. Tūrists, nesaņemot ne ceļojumu, ne savu četru tūkstošu eiro atmaksu, būtu varējis saņemt naudu caur PTAC garantēto shēmu. Taču dzīvē konkrētais bizness nebija ievērojis Tūrisma likumu, bet PTAC to bija palaidis garām.

Tūrists, neapmierinātībā par zaudēto naudu un ceļojumu, vērsās pret PTAC. Tiesa atzina, ka pareizi darīts – ir jāskatās un jāvērtē, kā situācija ir izvērtusies.

Iespējams, ka valsts iestādes kļūdas nevar būt uz tūristu rēķina.

Kad PTAC jāuzņemas atbildība par tūrista zaudējumiem?

Turpmākajās rindkopās īsumā par galveno, ko mums māca Augstākās tiesas spriedums 17 klapu garumā:

Tiesa detalizēti skatījās, kāda tieši bija PTAC kompetence tūristu-tūroperatoru strīdos

PTAC uzskatīja, ka tā tikai sniedz palīdzību, nevis izšķir strīdus. Likums liek tūristiem vērsties PTAC ar pieteikumu par naudas atmaksu. Tāpēc tūrists pamatoti var sagaidīt, ka PTAC pareizi izpildīs savu valsts iestādes lomu

Tiesa izvērtēja kritērijus, kurus PTAC ņem vērā un kā radās situācija

Likumā ir precīzi noteikts, ko tieši PTAC ņem vērā. Arī tūristam ir jāiziet visi procedūras soļi, lai varētu izvirzīt jebkādas pretenzijas pret PTAC: uzrādot neizpildīto līgumu, jāpamato neizpildes apstākļi, operators ir bijis sarūpējis nodrošinājumu.

Tiesa pieļāva, ka tūristam varētu kaut kas pienākties no PTAC

Patērētāju ceļojuma izdevumu atmaksu no valsts budžeta Tūrisma likums nav aprakstījis, jo ES direktīva to nav definējusi.

Augstākā tiesa nepiekrita Apgabaltiesai par šī jautājuma risinājumu (Augstākā tiesa definēja: “samaksa no valsts budžeta līdzekļiem iespējama tikai tad, ja ar operatora sniegto nodrošinājumu nav pietiekami, lai kompensētu visus patērētāju par pakalpojumu samaksātos izdevumus operatoram“).

Valsts labākie tiesneši ilgi analizēja un atšķirīgi skatījās uz iespējamību, ka PTAC vajadzēs izmaksāt tūristam naudu, kad operatoram nav spēkā esoša nodrošinājuma.

Lietas gaitā, 2022. gadā, mainījās Tūrisma likuma regulējums par tehnisko kārtību kā PTAC jāmenedžē nauda, ko tūroperatori paliek parādā.

Tiesa norāda uz tūristu tiesību aizsardzību (arī nodrošinājuma neesības gadījumā), caur “valsts atbildības” shēmu

Vai PTAC būtu jāatbild par to, ka tūroperators bankrotē un ar garantiju/apdrošināšanu nepietiek, lai atmaksātu visiem tūristiem viņu naudu?
Vai PTAC drīkstēja tūristu pārsūtīt pie tūroperatora maksātnespējas administratora?
Augstākā tiesa uz to atbildēja: “Vienlaikus Senāts atzīst, ka tas neizslēdz arī valsts atbildību par Ceļojumu direktīvas prasībām atbilstošu normatīvo aktu neieviešanu vai arī par uzraugošās iestādes funkciju nepildīšanu, ja šāda bezdarbība tieši un konkrēti aizskārusi pieteicēju.

Tiesa analizēja PTAC reālos pienākumus un to izpildi

Augstākā tiesa atgādināja, ka iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas – Administratīvā procesa likuma 10.pants.
Tātad ir jālasa ne tikai Tūrisma likums, bet arī citi normatīvi, kuri paredz valsts iestāžu pienākumus, atbildības, rūpības kritērijus, utt.
Tūrists var ar atsevišķu iesniegumu no PTAC prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, tieši kādas tiesību normu prasības iestāde nav ievērojusi un kā tas aizskar pieteicēju.