Aviācijas pārvadātāju atbildības jautājumos noteicoša ir starptautiskā Monreālas konvencija, pretstatā nacionālajiem civillikumiem.
Monreālas konvencija paredz pārvadātāja atbildību par katru “negadījumu”, kas saistīts ar lidojumu un iekāpšanu/izkāpšanu.
Kāda no Monreālas konvencijas dalībvalstīm nesen skatīja lietu, kur tiesvedībā bija jautājums par šādu situāciju:
- – pasažieris bija paklupis, izkāpjot no lidmašīnas
- – ārā lija lietus
- – citi pasažieri bija veiksmīgi izkāpuši, nepaslīdot un nepakrītot
Lietas izvērtējumā izrādījās, ka pasažieris ir ar kustību traucējumiem, un bija atteicies no stjuartu palīdzības.
Vietā, kur pasažieris pakrita, lietus nebija piekļuvis un nevarēja piekļūt.
Tiesas verdikts: pasažiera paša neveiksmīga kustība un orientācijas zudums nav uzskatāms par negadījumu Monreālas konvencijas izpratnē un nav “aviācijas negadījums”. Pat ja tas ir paša pasažiera personisks negadījums, tad nav pamata vainot lidmašīnas vai lidostas operatorus.
Tiesa īpaši uzsvēra, ka personai ar kustību traucējumiem pēkšņi zaudējot līdzsvaru pašai par sevi, nav tiesību atsaukties uz Monreālas konvencijā definēto “negadījumu”.
Nav zināms, kā tiesa lietu izspriestu, ja virsma patiešām būtu bijusi mitra vai apledojusi….