Tag: Monreālas konvencija

  • Kompensācija no zemo cenu aviokompānijas

    Kompensācija no zemo cenu aviokompānijas

    Pasažierim ar biļeti no zemo cenu aviokompānijas (par EUR 9,99, piemēram) pienākas tā pati reisa kavēšanās vai atcelšanas kompensācija kas visiem: EUR 250, vai EUR 400, vai EUR 600. Neatkarīgi no biļešu cenas. Vai tiešām?

    Ko domājat jūs?

    Kam traucē, ka ES aviopasažieriem pienākas kompensācijas?

    Zemo cenu aviokompāniju asociācija pret kompensācijām

    European Low Fares Airline Association (“ELFAA”) apstrīdēja Regulu 261/2004 Eiropas Savienības Tiesā. Tā parādījās EST lieta C-344/04.

    ELFAA nepiekrīt Eiropas Savienības tiesībām noteikt aviopasažieru tiesības uz kompensāciju no low-cost jeb zemo cenu aviokompānijām.

    Tiesāšanās brīdī ELFAA kā asociācija bija izveidota 2004. gada janvārī un pārstāvēja 10 zemo cenu sabiedrību intereses deviņās Eiropas valstīs. Tā beidza eksistēt 2016.gadā.

    ELFAA argumenti pret pasažieru kompensācijām

    Monreālas konvencijas iemesli: ELFAA apgalvoja, ka tā uzskata ES rīcību par nesaderīgu ar Monreālas Konvencijas noteikumiem (t.i., ka atbrīvo gaisa pārvadātāju no atbildības, ierobežo tā atbildību pret pasažieri).

    Pārāk lieli cipari: ELFAA arī nepiekrita, ka ES noteiktais kompensācijas pamatatlīdzības princips un tā summu ir akceptējami, jo regulas tekstā nav norādīti motīvi, kuru dēļ ir izvēlēta konkrēta aprēķinu metode un pati šī summa.

    Lai pasažieri pērk apdrošināšanu: arī šāds savdabīgs arguments no ELFAA, ka vajag atstāt visu uz [brīvprātīgās] apdrošināšanas polisi, ko iegādājas pasažieri, lai segtu riskus, kas saistīti ar lidojuma kavēšanos un atcelšanu, ļauj jebkurā gadījumā kompensēt kaitējumu, kas attiecīgajām personām ir nodarīts uz vietas.

    Low-costeru bankrota riski: ELFAA arī apgalvo, ka pasažieru kompensācijas var atstāt nopietnas sekas uz pārvadātāju finanšu izmaksām. Un atlīdzināt pasažieriem nav piemēroti arī Regulas pakārtotajam mērķim, kas paredz samazināt lidojumu atcelšanas un ilgas kavēšanās gadījumu skaitu. Asociācija Tiesā neatklāja skaitļus par šādas kavēšanās un atcelšanas gadījumu biežumu. Līdz ar to teorētiskās izmaksas, ko šie pasākumi radītu lidsabiedrībām, tādas kā attiecīgās personas norādītās, jebkurā gadījumā neļauj uzskatīt, ka šie starpgadījumi ir nesamērīgi ar šo pasākumu lietderību.

    Diskriminācija – trumpja arguments vai pēdējais salmiņš. ELFAA apgalvo, ka zemo cenu lidsabiedrības, ko tā pārstāv, cieš no diskriminējošas attieksmes, jo kompensācijas uzliek tos pašus pienākumus visiem gaisa pārvadātājiem, nešķirojot tos pēc cenu politikas un to piedāvātajiem pakalpojumiem. Turklāt ES neuzliek šādus pašus pienākumus citiem transporta līdzekļiem (autobusi, tramvaji un trolejbusi, vilcieni, skūterīši, taksometri).

    Verdikts EST lietā C-344/04

    Pilno spriedumu var izlasīt šeit: https://lidojumiem.lv/es-pasazieru-tiesibu-regulas-speks-est-spriedums/ un ģenerāladvokāta secināmumus šeit: https://lidojumiem.lv/eiropas-savienibas-pasazieru-tiesibu-regula-ir-likumiga-generaladvokata-viedoklis/

    Īsais kopsavilkums ir tāds, ka pasažieru kompensācijas ES reisiem:

  • Kafijas izliešana uz pasažiera: aviācijas negadījums

    Pirmā palīdzība lidojuma laikā ir jāsniedz atbilstoši, bet ja stjuartiem tas neizdodas – kā risināt šādas nekvalitatīvas palīdzības laikā radītās problēmas? Eiropas Savienības Tiesa ir publiskojusi spriedumu lietā, kur pasažierim tika uzlieta kafija – cilvēks guva applaucējumus. Papildus tam pasažieris cieta arī no tā, ka lidmašīnā esošais personāls ar neprasmīgu palīdzēšanu situāciju pasliktināja.

    Turpinājumā ir svarīgākā informācija no sprieduma. Sazinieties ar lidojumiem.lv, lai uzzinātu par iespējām saņemt jurista kvalifikāciju, ja esat saskārušies ar līdzīgu gadījumu.

    (more…)

    Pages: 1 2

  • Lidsabiedrību atbildība

    Aviācijas pārvadātāju atbildības jautājumos noteicoša ir starptautiskā Monreālas konvencija, pretstatā nacionālajiem civillikumiem.


    Monreālas konvencija paredz pārvadātāja atbildību par katru “negadījumu”, kas saistīts ar lidojumu un iekāpšanu/izkāpšanu.

    Kāda no Monreālas konvencijas dalībvalstīm nesen skatīja lietu, kur tiesvedībā bija jautājums par šādu situāciju:

    • – pasažieris bija paklupis, izkāpjot no lidmašīnas
    • – ārā lija lietus
    • – citi pasažieri bija veiksmīgi izkāpuši, nepaslīdot un nepakrītot

    Lietas izvērtējumā izrādījās, ka pasažieris ir ar kustību traucējumiem, un bija atteicies no stjuartu palīdzības.
    Vietā, kur pasažieris pakrita, lietus nebija piekļuvis un nevarēja piekļūt.

    Tiesas verdikts: pasažiera paša neveiksmīga kustība un orientācijas zudums nav uzskatāms par negadījumu Monreālas konvencijas izpratnē un nav “aviācijas negadījums”. Pat ja tas ir paša pasažiera personisks negadījums, tad nav pamata vainot lidmašīnas vai lidostas operatorus.

    Tiesa īpaši uzsvēra, ka personai ar kustību traucējumiem pēkšņi zaudējot līdzsvaru pašai par sevi, nav tiesību atsaukties uz Monreālas konvencijā definēto “negadījumu”.

    Nav zināms, kā tiesa lietu izspriestu, ja virsma patiešām būtu bijusi mitra vai apledojusi….