Lietā pret Austrian Airlines pieņemts šāds spriedums par situāciju, kad pēc zibens spēriena lidmašīnu pārbaudīja drošības kontrolei, kas ietekmēja reisa punktualitāti.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 5. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).
2 Šis lūgums iesniegts tiesvedībā starp AirHelp Germany GmbH (turpmāk tekstā – “AirHelp”) un Austrian Airlines AG par pēdējās minētās lidsabiedrības atteikumu izmaksāt kompensāciju pasažierim, kura savienotais lidojums ilgi kavējās.
Atbilstošās tiesību normas
3 Regulas Nr. 261/2004 1., 14. un 15. apsvērumā noteikts:
“(1) [Eiropas] Kopienas rīcībai gaisa satiksmes nozarē cita starpā ir jābūt vērstai uz to, lai nodrošinātu augsta līmeņa pasažieru aizsardzību. Turklāt ir jāņem vērā vispārējās patērētāju aizsardzības prasības. [..]
(14) Saskaņā ar [Konvenciju par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas noslēgta Monreālā 1999. gada 28. maijā un Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes 2001. gada 5. aprīļa Lēmumu 2001/539/EK (OV 2001, L 194, 38. lpp.),] apkalpojošo gaisa pārvadātāju saistības ir jāierobežo vai jāatceļ ārkārtēju apstākļu gadījumos, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja veiktu visus iespējamos pasākumus. Šādi apstākļi var rasties jo īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.
(15) Par ārkārtējiem apstākļiem uzskata tos, kuros gaisa satiksmes pārvaldības lēmums attiecībā uz noteiktu gaisa kuģi noteiktā dienā izraisa ilgu kavēšanos, kavēšanos līdz nākamajai dienai vai viena vai vairāku šā gaisa kuģa lidojumu atcelšanu, pat ja attiecīgais gaisa pārvadātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no lidojumu kavēšanās vai atcelšanas.”
4 Šīs regulas 5. panta “Atcelšana” 1. un 3. punktā paredzēts:
“1. Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem: [..]
c) ir tiesības saskaņā ar 7. pantu no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju, ja vien: [..]
iii) pasažieri nav informēti par atcelšanu mazāk nekā septiņas dienas pirms paredzētā izlidošanas laika un viņiem nav piedāvāta maršruta maiņa, sakarā ar kuru viņi var izlidot ne vairāk kā vienu stundu pirms iepriekš paredzētā izlidošanas laika un sasniegt savu galamērķi mazāk nekā divas stundas pēc paredzētā ielidošanas laika. [..]
3. Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.”
5 Minētās regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punktā noteikts:
“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā: [..]
b) EUR 400 par visiem lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un par visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā; [..].”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
6 Pasažierim bija apstiprināta vienota rezervācija Austrian Airlines savienotajam lidojumam no Jasiem [Iași] (Rumānija) uz Londonu‑Hītrovu (Apvienotā Karaliste) caur Vīni (Austrija). Pirmais šī savienotā lidojuma reiss, kuram bija jāierodas Vīnē 2022. gada 8. martā plkst. 15.50, galamērķi sasniedza vien plkst. 22.53, proti, vairāk nekā ar septiņu stundu kavēšanos. Šīs kavēšanās dēļ pasažieris nokavēja savienoto lidojumu un savu galamērķi – Londonu‑Hītrovu – sasniedza vien nākamajā rītā.
7 Gaisa kuģim, kam sākotnēji bija jāveic lidojums no Jasiem uz Vīni, 2022. gada 8. martā veiktajā iepriekšējā lidojumā īsi pirms nosēšanās Jasos, lidojot zem negaisa mākoņiem, bija iespēris zibens. Pēc sākotnējās drošības pārbaudes, kas šādā gadījumā ir obligāta, tehniķi konstatēja, ka ir acīmredzami bojāts gaisa kuģa ārpusē esošais mehānisms, kurš ir būtisks lidojuma drošībai un citstarp tiek izmantots atmosfēras spiediena mērīšanai. Tādēļ šim gaisa kuģim tika veikta obligātā padziļinātā drošības pārbaude un attiecīgi uz nenoteiktu laiku tika noteikts izlidošanas aizliegums.
8 Šādos apstākļos Austrian Airlines nolēma tajā pašā dienā nofraktēt rezerves gaisa kuģi no Vīnes, lai veiktu attiecīgo lidojumu, kaut arī ar vairāku stundu nokavēšanos. Tikmēr Jasos aptuveni 40 minūtes pirms tam, kad šim gaisa kuģim bija paredzēts pacelties no Vīnes plkst. 19.41, tehniķi zibens bojātajam gaisa kuģim atļāva tikai atgriezties Vīnē, lai pēc ielidošanas veiktu rūpīgāku pārbaudi.
9 Pasažieris, kuru skāra šī kavēšanās, no šīs kavēšanās izrietošo potenciālo prasījumu cedēja AirHelp, kas vērsās Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa, Austrija), prasot piedzīt no Austrian Airlines Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto 400 EUR kompensāciju. Tiesā AirHelp apgalvoja, pirmkārt, ka zibens spēriens nav ārkārtējs apstāklis, kas varētu atbrīvot apkalpojošo gaisa pārvadātāju no pienākuma izmaksāt šajā regulā paredzēto kompensāciju, un, otrkārt, ka Austrian Airlines nav veikusi visus iespējamos pasākumus, lai attiecīgo pasažieri pēc iespējas ātrāk nogādātu viņa galamērķī.
10 Savukārt Austrian Airlines skatījumā gan zibens spēriena radītie bojājumi gaisa kuģim, gan obligātā drošības pārbaude, kas tādēļ tika veikta gaisa kuģim, ir neparasti notikumi un tādējādi tie “nebija nedz paredzami, nedz ietekmējami” un ir kvalificējami kā “ārkārtēji apstākļi” minētās regulas 5. panta 3. punkta izpratnē. Katrā ziņā, nolemjot nofraktēt rezerves gaisa kuģi, Austrian Airlines esot nodrošinājusi attiecīgajam pasažierim visātrāko maršruta maiņu no Jasiem uz galamērķi un attiecīgi veikusi visus iespējamos pasākumus, lai novērstu kavēšanos.
11 Ar 2023. gada 30. oktobra spriedumu Bezirksgericht Schwechat (Švehatas pirmās instances tiesa) noraidīja AirHelp prasību, citstarp secinot, ka zibens spēriens ir kvalificējams kā “ārkārtējs apstāklis” minētā 5. panta 3. punkta izpratnē. Šīs tiesas ieskatā ir konstatējama pietiekama cēloņsakarība starp zibens spērienu, kas trāpīja gaisa kuģim, kurš veica iepriekšējo lidojumu un kuram bija jāveic arī lidojums Jasi–Vīne, no vienas puses, un attiecīgā pasažiera kavēšanos, no otras puses. Minētā tiesa arī atzina – tā kā rezerves gaisa kuģa fraktēšana ļāva Austrian Airlines izvairīties no lidojuma Jasi–Vīne atcelšanas, kas, lai gan ar kavēšanos, tomēr tika veikts tajā pašā dienā, nebija pamatoti vēlreiz mainīt zibens spēriena dēļ bojāto gaisa kuģi, kuram faktiski tika atļauts atkal lidot, sākot no plkst. 19.00.
12 Landesgericht Korneuburg (Korneiburgas apgabaltiesa, Austrija) – kurā AirHelp iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu un kura ir iesniedzējtiesa – uzskata, ka tajā izskatāmā strīda iznākums ir atkarīgs no tā, kā Tiesa atrisinās jautājumu par to, vai zibens spēriens principā ir ārkārtējs apstāklis Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē. Šī tiesa ir paskaidrojusi – ja zibens spēriens tiktu kvalificēts kā ārkārtējs apstāklis, tai papildus būtu jāizvērtē, vai Austrian Airlines ir veikusi visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no attiecīgajam pasažierim radītās kavēšanās.
13 Iesniedzējtiesa ir arī precizējusi, ka atbilstoši tās pastāvīgajai judikatūrai zibens spēriens ir ārkārtējs apstāklis minētā 5. panta 3. punkta izpratnē. Tomēr tā apsver iespēju atkāpties no šīs judikatūras – kurai citas Austrijas tiesas nepiekrīt – un atzīt, ka atmosfēras stāvoklis ir viens no parastajai gaisa pārvadātāju darbībai raksturīgajiem aspektiem un tādēļ mainīgi atmosfēras apstākļi – citstarp arī zibens un tā radītie gaisa kuģu bojājumi – var ietilpt šo pārvadātāju atbildības jomā, atšķirībā no sadursmes ar putnu, ko Tiesa 2017. gada 4. maija sprieduma Pešková un Peška (C‑315/15, EU:C:2017:342) 24. punktā kvalificējusi kā ārkārtēju apstākli.
14 Šādos apstākļos Landesgericht Korneuburg (Korneiburgas apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai Regulas [Nr. 261/2004] 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka “ārkārtējs apstāklis” pastāv tad, ja gaisa kuģim, ar kuru bija jāveic lidojums, tieši pirms tam veiktajā lidojumā trāpījis zibens un tāpēc sertificētiem tehniķiem bija jāveic šī gaisa kuģa obligātā drošības pārbaude, kurā gaisa kuģis tika atzīts par atkal piemērotu lietošanai tikai aptuveni piecas stundas pēc plānotās izlidošanas?”
Par prejudiciālo jautājumu
15 Ar vienīgo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “ārkārtēji apstākļi” aptver gadījumu, kad gaisa kuģim, ar kuru bija jāveic lidojums, trāpījis zibens un tāpēc veiktas šī gaisa kuģa obligātās drošības pārbaudes, kuru dēļ tā atzīšana par atkal piemērotu lietošanai aizkavējusies.
16 Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punktā paredzēts, ka apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar šīs regulas 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.
17 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai regulas 5. panta 3. punkts ir piemērojams arī tad, ja pasažieri ir ieradušies ar ilgu lidojuma nokavēšanos, kas ir bijis trīs vai vairāk stundu. Attiecīgi šī tiesību norma ļauj gaisa pārvadātājiem šādas kavēšanās gadījumā atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem, lai izvairītos no pienākuma izmaksāt Regulas Nr. 261/2004 7. pantā paredzēto kompensāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. jūlijs, SATA International – Azores Airlines (Degvielas padeves sistēmas bojājums), C‑308/21, EU:C:2022:533, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Tā kā minētais 5. panta 3. punkts ir atkāpe no principa par pasažieru tiesībām saņemt kompensāciju un ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 mērķi, kurš, kā izriet no šīs regulas 1. apsvēruma, ir nodrošināt augsta līmeņa pasažieru aizsardzību, ārkārtēju apstākļu jēdziens ir jāinterpretē šauri (spriedums, 2024. gada 13. jūnijs, D (Dzinēja konstrukcijas defekts), C‑411/23, EU:C:2024:498, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Tiesa jau ir nospriedusi – lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs varētu tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem ilgas lidojuma kavēšanās vai atcelšanas gadījumā, tam jābūt iespējai atsaukties uz tādu ārkārtēju apstākli, kas ir ietekmējis iepriekšēju lidojumu, kuru nodrošinājis tas pats gaisa pārvadātājs ar to pašu gaisa kuģi, ar nosacījumu, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp šāda apstākļa iestāšanos un vēlāk notikušā lidojuma kavēšanos vai atcelšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 11. jūnijs, Transportes Aéreos Portugueses, C‑74/19, EU:C:2020:460, 53. un 54. punkts).
20 Ar jēdzienu “ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē apzīmē notikumus, kuri to būtības vai izcelsmes dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastajai darbībai un nav šī pārvadātāja faktiskā kontrolē; šie divi nosacījumi ir kumulatīvi, un tas, vai tie ir ievēroti, atsevišķi jāizvērtē katrā konkrētajā gadījumā (spriedums, 2023. gada 11. maijs, TAP Portugal (Otrā pilota nāve), no C‑156/22 līdz C‑158/22, EU:C:2023:393, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
21 Regulas Nr. 261/2004 14. apsvērumā, kura gaismā jāinterpretē šīs regulas 5. panta 3. punkts, precizēts, ka ārkārtēji apstākļi var rasties it īpaši politiskas nestabilitātes, meteoroloģisko apstākļu, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai, drošības riska, negaidītu lidojuma drošības trūkumu un streiku dēļ, kas ietekmē apkalpojošā gaisa pārvadātāja darbību.
22 Šajā lietā par pirmo no šī sprieduma 20. punktā atgādinātajiem diviem kumulatīvajiem nosacījumiem vispirms jānorāda, ka tādu notikumu kā zibens spēriens gaisa kuģim, kura dēļ tam tika veiktas obligātās drošības pārbaudes, nevar uzskatīt par notikumu, kas raksturīgs gaisa pārvadātāja parastajai darbībai, tikai tādēļ vien, ka atmosfēras stāvoklis ir viens no šai darbībai raksturīgajiem aspektiem un gaisa kuģi ir konstruēti tā, lai spētu izturēt zibens spērienu. Tādēļ šādu notikumu minēto iemeslu dēļ vien nevar izslēgt no jēdziena “ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, lasot to šīs regulas 14. apsvēruma gaismā.
23 Proti, Savienības likumdevējs jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” minētajā apsvērumā ir iekļāvis arī “meteoroloģiskos apstākļus, kas nav piemēroti attiecīgā lidojuma veikšanai”, un tas citstarp ietver arī risku, ka gaisa kuģim var iespert zibens.
24 Šajā kontekstā jānorāda, ka zibens spēriens pēc tā būtības ir pielīdzināms sadursmei ar svešķermeni, piemēram, putnu, ko Tiesa ir kvalificējusi kā ārkārtēju apstākli Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 24. punkts).
25 Turklāt, ja gaisa kuģim, kuram iespēris zibens, jāveic drošības pārbaudes neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav bojāts, šādas pārbaudes, kuru vienīgais cēlonis ir zibens spēriens, nevar uzskatīt par tādām, kas ir nesaraujami saistītas ar gaisa kuģa darbības sistēmu, pat ja šī sistēma ir izstrādāta tā, lai izturētu zibens spērienu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 25. punkts, un 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 24. punkts).
26 Šajā ziņā zibens spēriens gaisa kuģim, kura dēļ tādējādi obligāti jāveic drošības pārbaudes, it īpaši ir jānošķir no dažu gaisa kuģa detaļu priekšlaicīga, pat pēkšņa bojājuma, kas principā ir notikums, kurš nesaraujami saistīts ar gaisa kuģa darbības sistēmu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 21. un 24. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).
27 Tādēļ jākonstatē, ka zibens spēriens gaisa kuģim, kura dēļ tam tika veiktas obligātās drošības pārbaudes, atbilst pirmajam no diviem kumulatīvajiem nosacījumiem, lai to kvalificētu kā “ārkārtējus apstākļus” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē.
28 Turpinājumā – attiecībā uz otro nosacījumu par to, ka apstākļi, uz kuriem atsaucas gaisa pārvadātājs, nav tā kontrolē, no Tiesas judikatūras izriet, ka notikumi, kuru izcelsme apkalpojošā gaisa pārvadātāja kontekstā ir “iekšēja”, jānošķir no notikumiem, kuru izcelsme ir “ārēja” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 23. marts, Airhelp, C‑28/20, EU:C:2021:226, 39. punkts).
29 Tādējādi jēdziens “ārēji notikumi” ietver notikumus, kas izriet no gaisa pārvadātāja darbības un praksē vairāk vai mazāk regulāriem ārējiem apstākļiem, kurus gaisa pārvadātājs nekontrolē, jo tos izraisījušas dabas parādības vai trešās personas rīcība (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 23. marts, Airhelp, C‑28/20, EU:C:2021:226, 41. punkts).
30 Šajā kontekstā attiecīgā notikuma biežums pats par sevi nav elements, uz kura pamata var secināt, vai ir “ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 22. decembris, Wallentin‑Hermann, C‑549/07, EU:C:2008:771, 36. un 37. punkts).
31 Ņemot vērā iepriekš minēto, zibens spēriens gaisa kuģim, kura dēļ tam tika veiktas obligātās drošības pārbaudes, ir uzskatāms par dabas parādības izraisītu notikumu, kas nav attiecīgā gaisa pārvadātāja faktiskā kontrolē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 26. punkts).
32 No tā izriet, ka ir izpildīts arī otrais kumulatīvais nosacījums “ārkārtēju apstākļu” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē esībai.
33 Šajā ziņā jānorāda, ka šāda zibens spēriena kvalificēšana par “ārkārtēju apstākli” minētā 5. panta 3. punkta izpratnē ļauj nodrošināt gaisa kuģa pasažieru aizsardzību, kas – kā precizēts Regulas Nr. 261/2004 1. apsvērumā – ir regulas mērķis un kas nozīmē, ka gaisa pārvadātāji nav jāmudina atturēties veikt nepieciešamos pasākumus, savu lidojumu grafika saglabāšanu un punktualitāti nostādot augstāk par lidojumu drošību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 25. punkts, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 28. punkts, kā arī 2024. gada 13. jūnijs, Finnair (Degvielas padeves mērītāja konstrukcijas defekts), C‑385/23, EU:C:2024:497, 38. punkts).
34 Saistībā ar “iespējamiem pasākumiem” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, lasot to šīs regulas 14. apsvēruma gaismā, kuri minētajam pārvadātājam jāveic, lai novērstu ārkārtēju apstākļu rašanos un lai tādējādi tam nebūtu jāievēro pienākums izmaksāt attiecīgajam pasažierim Regulas Nr. 261/2004 7. pantā paredzēto kompensāciju, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka jāņem vērā tikai tie pasākumi, kuri pārvadātājam var būt jāveic, ar nosacījumu, ka it īpaši no tehniskā un administratīvā aspekta šādus pasākumus tieši vai netieši var veikt, neradot pārvadātājam pārmērīgu slogu salīdzinājumā ar tā uzņēmuma iespējām, un ka minētais gaisa pārvadātājs ir pierādījis, ka šie pasākumi tik tiešām ir īstenoti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 48. punkts).
35 Šajā ziņā jānorāda – lai gan tādi preventīvi pasākumi kā, piemēram, pasākumi, kas veikti, lai neiekļūtu vētras skartos apgabalos, ļauj izvairīties no zibens spērieniem, tomēr, neraugoties uz mūsdienu meteoroloģiskajiem datiem un maršrutiem un kā Austrian Airlines norādījusi atbildē uz Tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, ir grūti pilnībā izslēgt, ka daži no šādiem apgabaliem tomēr varētu tikt šķērsoti.
36 Turklāt par “iespējamiem pasākumiem” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, lasot to šīs regulas 15. apsvēruma gaismā, kuri gaisa pārvadātājam bija jāveic, lai nepieļautu lidojumu kavēšanos vai atcelšanu tādu ārkārtēju apstākļu dēļ, no kuriem nevarēja izvairīties, veicot tādus iespējamos pasākumus kā šī sprieduma 34. punktā minētie, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka gaisa pārvadātājam, kura lidojums ir ilgi kavējies vai ir atcelts šādu apstākļu iestāšanās dēļ, lai izvairītos no pienākuma izmaksāt kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 7. pantu, tomēr jāpierāda, ka, pat izmantojot visu tā rīcībā esošo personālu vai materiālos un finanšu līdzekļus, tas acīmredzami nebūtu varējis, neuzņemoties attiecīgajā brīdī uzņēmuma iespējām neatbilstošu slogu, novērst to, ka ārkārtējie apstākļi, ar kuriem tas saskāries, izraisa lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos (šajā nozīmē skat. skat. spriedumus, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 28. un 29. punkts, kā arī 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 19. punkts).
37 Iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas apstākļus un attiecīgā gaisa pārvadātāja sniegtos pierādījumus, jāizvērtē, vai tas ir veicis šādus pasākumus, neuzņemoties attiecīgajā brīdī uzņēmuma iespējām neatbilstošu slogu, citstarp izmantojot visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu saprātīgu un apmierinošu ceļojuma maršruta maiņu pasažierim, kuru skārusi ilga lidojuma kavēšanās vai tā atcelšana, it īpaši atbilstoši mērķim nodrošināt augsta līmeņa pasažieru aizsardzību, kā minēts šīs regulas 1. apsvērumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 7. jūlijs, SATA International – Azores Airlines (Degvielas padeves sistēmas bojājums), C‑308/21, EU:C:2022:533, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “ārkārtēji apstākļi” aptver gadījumu, kad gaisa kuģim, ar kuru bija jāveic lidojums, trāpījis zibens un tāpēc veiktas šī gaisa kuģa obligātās drošības pārbaudes, kuru dēļ tā atzīšana par atkal piemērotu lietošanai aizkavējusies.
Par tiesāšanās izdevumiem
39 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts
jāinterpretē tādējādi, ka
šajā tiesību normā ietvertais jēdziens “ārkārtēji apstākļi” aptver gadījumu, kad gaisa kuģim, ar kuru bija jāveic lidojums, trāpījis zibens un tāpēc veiktas šī gaisa kuģa obligātās drošības pārbaudes, kuru dēļ tā atzīšana par atkal piemērotu lietošanai aizkavējusies.
Lietas numurs:
C‑399/24 AirHelp Germany GmbH pret Austrian Airlines AG
Leave a Reply
You must be logged in to post a comment.