Jauns regulējums tūrisma pakalpojumu sniegšanai


Tūrisma pakalpojumu sniedzējus un ceļotājus gaida labas pārmaiņas – Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus 2018. gada 26. jūnija MK noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”.

Gala lēmums vēl gaidāms

Grozījuma turpmāko virzību varēs izsekot pēc identifikatora 22-TA-2226, bet šajā rakstā par grozījumu mērķiem. Grozījumu gala redakcijas izmaiņa neietekmēs to, kāpēc izmaiņas tapušas.

Kāpēc vajag izmaiņas

Tirgus dalībnieki sev doto rīcības brīvību neizmanto pietiekoši pareizi.

Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram izvērtējot tūrisma operatoru un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju apdrošināto risku, secināms, ka tas ir ļoti dažādi definēts. Saistību neizpildīšana tūrisma operatora vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes pazīmju dēļ, līdz maksātnespējai un pēc maksātnespējas, faktiskās maksātnespējas vai apstiprinātās maksātnespējas dēļ, u.c.

Tūrisma operatoru vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju nodrošinājumu līgumos gandrīz visos gadījumos šie termini nav sīkāk definēti.

Ņemot vērā, ka noteikumi paredz nodrošinājuma izmantošanu, ja tiek konstatētas tūrisma operatora vai saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmas (kas arī nav definētas), var rasties piemērošanas problemātika un gadījumi, kad apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek atteikta.

PTAC izpētīja dažus apdrošināšanas sabiedrību līgumus, un tika konstatētas pretrunas ar noteikumos minētajām definīcijām.
Piemēram, vienā apdrošināšanas līgumā: Apdrošinātais risks – neparedzētu un no Apdrošinājuma ņēmēja gribas neatkarīgu notikumu rezultāta radušos likviditātes problēmu izraisīta nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas ar līgumu par kompleksu tūrisma pakalpojumu vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanu uzņemtās saistības.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas

Citā apdrošināšanas līgumā: Apdrošināšanas objekts ir Apdrošinātā mantiska interese neciest zaudējumus, kas var rasties Apdrošinājuma ņēmēja nespējas līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai vai savas maksātnespējas gadījumā pilnībā vai daļēji izpildīt savas līgumsaistības pret Apdrošināto.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas

Trešajā apdrošināšanas līgumā: ja līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai Apdrošinājuma ņēmējs nespēj pilnībā vai daļēji izpildīt līgumsaistības pret Apdrošināto vai ja Apdrošinājuma ņēmēja pasludinātas maksātnespējas dēļ nav iespējama Tūrisma pakalpojumu līgumā norādītās pakalpojumu programmas izpilde.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas

Lai gūtu pilnīgus secinājumus, PTAC izpētīja vēl divus apdrošināšanas līgumu piemērus.


Vienā līgumā bija noteikts, ka, apdrošināšanas gadījums ir iestājies, ja, beidzoties Gaidīšanas periodam, Apdrošinājuma ņēmējs nav sniedzis Klientam Tūrisma pakalpojumu vai Tūrisma pakalpojuma sastāvdaļu un nav atmaksājis Klientam samaksāto naudas summu par Apdrošinājuma ņēmēja nesniegto Tūrisma pakalpojumu vai Tūrisma pakalpojuma sastāvdaļu.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas


Citā līgumā bija noteikts, ka, šie noteikumi reglamentē saistības un procedūru tādu iespējamo zaudējumu (saistību neizpildes) apdrošināšanai, kas rodas Tūristam, ja Apdrošinājuma ņēmēja Faktiskās maksātnespējas vai Apstiprinātās maksātnespējas rezultātā pats Apdrošinājuma ņēmējs nespēj nodrošināt Tūrista iemaksātās naudas atmaksāšanu vai atgriešanos valstī, no kuras sākts ceļojums, ja to paredz Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā noslēgtais līgums par komplekso tūrisma pakalpojumu.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas

Ko tūrisma nozarē saprot ar “maksātnespēju”

Apstiprinātā maksātnespēja – Apdrošinājuma ņēmēja pasludināts maksātnespējas process, kas apstiprināts atbilstoši spēkā esošiem tiesību aktiem.


Faktiskā maksātnespēja – situācija, kad pēc Gaidīšanas perioda beigām Apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis vai daļēji nav izpildījis līgumā par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu uzņemtās saistības pret Tūristu, nav iebildis pret šo saistību atzīšanu, vai arī ir atzinis šīs saistības.

Apdrošināšanas līgumu noteikumos ir ļoti dažādi definēts, kas ir PTAC, kādas ir PTAC tiesības un pienākumi, kā arī – kādas ir ceļotāja tiesības. Lielākoties centrs ir pieminēts kā apdrošinātais, bet noteikumos nav atrunātas noteiktās PTAC tiesības.

Lai secinājumi būtu līdzsvaroti, turpmāk sniegti vairāku apdrošināšanas sabiedrību līgumu projektu piemēri.


Apdrošināšanas sabiedrība Nr.1: PTAC- labuma guvējs, klients – apdrošinātais.
Apdrošināšanas sabiedrība Nr.2: PTAC- apdrošinātais, bet skaidrojumos Apdrošinātais ir apdrošinājuma ņēmēja (tūrisma operatora vai saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja) klients, kas noslēdzis līgumu par tūrisma pakalpojuma saņemšanu un iemaksājis par to avansa maksājumu.
Apdrošināšanas sabiedrība Nr.3: PTAC- apdrošinātais, labuma guvējs nav pieminēts. Apdrošināšanas sabiedrība Nr.4: centrs – apdrošinātais, ceļotājs – labuma guvējs.

Teksts no 22-TA-2226 anotācijas


Lielākoties visos apdrošināšanas līgumos iekļauts PTAC, bet tālāk nav minēta PTAC loma un rīcība.

Daži apdrošinātāji neseko tūrisma nozares normatīviem

Papildu lielākajai daļai apdrošinātāju tūrisma operatoru apdrošināšanas noteikumi ir apstiprināti pirms noteikumu stāšanās spēkā, atsevišķu apdrošināšanas kompāniju līgumos ietverta tieša atsauce uz Ministru kabineta 2010. gada 13. aprīļa noteikumiem Nr. 353 “Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību”, kas zaudējuši spēku līdz ar grozījumiem Tūrisma likumā 2017. gada 1. decembrī. Jāpiebilst, ka vēl citu apdrošināšanas kompāniju līgumi neietver apstiprināšanas datumu un/vai atsauces, tomēr pēc satura noprotams, ka izdoti pirms noteikumu spēkā stāšanās.

Pirmo reizi 4 gados

Svarīgi arī pieminēt, ka kopš 2018. gada nav ticis pārskatīts tūrisma operatoru un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju nepieciešamais nodrošinājuma apjoms, neskaitot samazināto minimālā nodrošinājuma apmēru, kas nodrošināms tiem komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav vai ir nebūtiskas saistības pret ceļotājiem, kas tika noteikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ar mērķi mazināt pandēmijas izplatības ierobežošanas epidemioloģiskās drošības pasākumu, tostarp – ceļošana ierobežojumu ietekmi uz komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.