Pasažieru kompensācijas ES regulā: 2 – patērētāju tiesības 

Pasažieru aizsardzībā ES gaisa telpā ir daļa no patērētāju tiesībām, ko nodrošina Eiropas Savienība: šis ir otrais no trim rakstiem par to analīzi, ko uzzinājām EST lietā C-344/04 par ES regulas 261/2004 pamatdomu un rašanos – reāls strīds un reāli aviokompāniju argumenti cīņā pret patērētāju tiesību standartu.

Šaubas par samērīgumu un lietderību

Kompensācijas ieviešanas mērķis bija motivēt aviokompānijas pildīt savus līgumus attiecībā pret patērētājiem. Aviokompāniju interešu sargsu\ni (IATA un tobrīd vēl arī ELFAA) uzskatīja, ka “ārkārtēju apstākļu” radītā attaisnojuma opcija nepalīdzētu samazināt kavēšanās un atcelšanu skaitu. Tās uzskata, ka šis pasākums ar pasažieru kompensācijām vispār ir pārmērīgs.

Tie uzsver, ka gaisa pārvadātāju finansiāla ietekmēšana ir nesamērīga, īpaši attiecībā uz zemo tarifu aviokompānijām.

Juridiskā teorija: samērīguma princips prasa, lai līdzekļi, kurus pielieto, izmantojot ES tiesību normu, būtu derīgi attiecīgā mērķa īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai to sasniegtu. Tādējādi, ja ir izvēle starp vairākiem derīgiem līdzekļiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais. Tāpat judikatūrā noteikts, ka sarežģītas politiskās izvēles jomās, kur ES ir plaša lemtspēja, tiesas kontroles neatkarība pār likumdošanas aktiem ir ierobežota. Tādos gadījumos likumdošanas akts jāatceļ tikai tad, ja šis akts ir uzskatāmi pārsniedzis likumdevēja kompetences robežas.

Samērīguma arguments no aviokompānijām kontekstā

Šķietami valīds arguments – ja aviokompānija pārdeva lētu biļeti, tad arī tai nebūtu jāmaksā lielā kompensācija kā dārgo biļešu pārdevējiem. Pirms akceptēt šo domu, pavērtēsim plašāk – kas vispār ir dzīves (un ceļošanas) jēga?

Iztēlosimies līdzīgu situāciju: ja meistars sola darbu izdarīt lētāk, bet gadiem ilgi nenāk un neko nedara, mūsu dzīves kvalitāte cieš. Ja mēs zinātu, ka tas lētais meistarsčakarēs, tad taču uzreiz ietu pie mazliet dārgāka meistara. Bet kurš par saviem vārdiem atbild.

Kāpēc zemo cenu aviokompānijas drīkstētu būt šie lētie, čakarējošie meistari? Nav svarīgi , vai pildspalva maksā 2 eiro, vai 500 eiro, svarīgs taču ir tieši fakts, ka to pildspalvu norunātā laikā salabo, lai varētu rakstīt. Vai šāda analoģija attiektos ari uz liodjumiem?

Regulas 261/2004 mērķis – ES konteksts

Kā iepriekš atzīmēts, regulas mērķi ir:

  • nodrošināt augsta līmeņa pasažieru aizsardzību
  • samazināt problēmas un sarežģījumus, ko radījusi atcelšana, savlaicīgi nebrīdinot,
  • kavēšanās.

Mērķus var sasniegt, sniedzot kompensāciju un palīdzību atlīdzinājuma vai maršruta pārplānošanas veidā un rūpējoties par pasažieriem noteiktajos apstākļos.

Tāpēc patērētāju tiesību aizsardzība nešaubīgi ir leģitīms mērķis, kas skaidri noteikts ES pamatbūtībā.

Nākamais jautājums ir par to, vai kompensācju maksāšana kā pienākums ir derīga metode, lai sasniegtu šo mērķi. Vai kompensācijas pasažieriem nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai mērķi sasniegtu.

Pārāk bieži aviokompānijas neciena līgumus pret pasažiriem?

Kā vairākkārt uzsvērts EST lietā C-344/04, regulas mērķis ir samazināt problēmas un sarežģījumus pasažieriem, kuri nonākuši grūtā situācijā (divu vai vairāk stundu) kavēšanās vai atcelšanas pēdējā brīdī dēļ.

Patiešām, regulas apsvērumos minēts, ka tādu pasažieru skaits, kam ir atteikta iekāpšana pret to gribu, joprojām ir pārāk augsts.

Tāpat kā to pasažieru skaits, kuru lidojumi ir atcelti bez iepriekšēja brīdinājuma un kuru lidojumi ir ilgi kavējušies.

Lai arī tā varētu būt taisnība, ka tiesības uz kompensāciju pati par sevi tieši neietekmē atcelšanas un kavēšanās gadījumu skaita samazināšanos, tas tomēr nav regulas galvenais mērķis. Galvenais mērķis ir, lai pasažieri nekavējoties un uz vietas saņemtu uzmanību neatkarīgi no biļetes cenas un neatkarīgi no tā, vai gaisa pārvadātājs ir atbildīgs par kavēšanos vai atcelšanu.

Vai pasažierim ir mazāk neeērtību (samazinās dabiskās vajadzības?), ja biļete bija lētāka?

Abos gadījumos pasažieriem ir tādas pašas neērtības.

Nav šaubu, ka gaisa pārvadātājiem uzliktie pienākumi sniegt palīdzību un aprūpi ir piemēroti līdzekļi pasažieru problēmu un sarežģījumu samazināšanai kavēšanās un atcelšanas dēļ. Jo sevišķi lidostās, kuras ir paaugstinātas kontroles un paaugstinātu cenu zonas, ar ierobežotu pārvietošanās iespēju (iziet paēst ārpusē, ņemt līdzi savus ēdienus un dzērienus, u.tml.).

Izdarot secinājumus par dažādajām aplūkojamajām interesēm – gaisa pārvadātāju un pasažieru, ES regulas autori ņēma vērā, ka pasažieri ir ievērojami atkarīgi no aviokompānijas efektivitātes un labās gribas, rodoties grūtībām, ka pārvadātāji ir labāk informēti par lidojumu procesu nekā pasažieri, kas nonākuši grūtā situācijā, un ka pārvadātāji ir labākā stāvoklī, lai sniegtu palīdzību un nodrošinātu aprūpi.

  • Arī tas ir loģiski, ka nav low-cost iemeslos balstītu vai tamlīdzīgu izņēmumu pienākumam sniegt palīdzību un aprūpi pasažieriem situācijās, kad pasažieri piedzīvo kavēšanos vai atcelšanu.
  • Informācijas trūkums viegli var novest pie izņēmuma par ārkārtējiem apstākļiem ļaunprātīgas izmantošanas, atstājot pasažierus bez aprūpes.
  • Tas pats attiecas uz situācijām, kad nav skaidrs kavēšanās iemesls vai kad kavēšanās izskaidrojama ar vairāk nekā vienu cēloni.

Tiesas verdikts par aviokompāniju žēlabām

Tiesa atzina, ka aviokompānijām ir kļūdaina izpratne par to, ka vajadzētu tām dot iespēju nemaksāt kompensāciju vairumā gadījumu, vai ka pasažierim būtu jāpierāda kas vairāk.

Tāpēc vienīgais likumskais izņēmums, ka ārkārtēju apstākļu radītais attaisnojums ļauj nemaksāt kompensāciju, ir korekts – nav nepieciešamas vēl plašākas atlaides un elastība low-costeriem.

Nākamajā rakstā: vairāk par regulas 261/2004 noteiktās kompensāciajas apmēru konkrētos skaitļos (EUr summā)