Ceļojumi no Rīgas uz Šveici ir drīzāk prestiži, nekā budžeta braucieni. Šveicē ir trīs lielās lidostas: Ženēva, Cīrihe un Bāzeles-Milūzas-Freiburgas Eirolidosta.
Tiešā vai netiešā veidā šīs lidostas pieder valstij un ir publiskais īpašums.
- Ženēvas lidosta valstij pieder caur valsts aģentūru, kura pieder Ženēvas kantonam.
- Bāzeles-Milūzas-Freiburgas Eirolidosta pieder kopīgi Francijai un Šveicei, lai gan pilnībā atrodas Francijas teritorijā. Tā ir valstij piederoša publiska komercsabiedrība.
- Cīrihes lidosta ir daļēji privatizēta. Zurich Airport AG ir Šveices biržā kotēts uzņēmums. Lielākais akcionārs – kantons un Cīrihes pilsēta.
Cīrihes lidostas akcijās investējušie to var uzskatīt par samērā sekmīgu investīciju. 2003. gadā Cīrihes lidostas akcijas bija pieejamas par nepilniem 6 Šveices frankiem. Pirms lielās finanšu krīzes vienas akcijas cena bija jau tuvu pie simts frankiem jeb 15x lielāka. Pēdējo trīs gadu laikā akciju cena augusi līdz aptuveni 240 frankiem par akciju, Covid19 pirmā viļņa laikā nokrītot zem maģiskās trīs ciparu robežas. Šomēnes cenas jau sasniegušas atkal cienījamo 150 franku līmeni. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā dividende stabili pārsniegusi 3 frankus par akciju.
Pie esošās akciju cenas tas varbūt neatmaksājas agrāk par 50 gadiem, toties senāk pirkušie investori nevar būt neapmierināti (par 6 frankiem pirkta akcija atpelna sevi ik 2 gadus).
Lidostu licencēšana Šveicē
Lai sniegtu lidlauka pakalpojumus, Šveicē lidostas ir pakļautas DETEC (Federal Department of the Environment, Transport, Energy and Communications) reģistrācijai.
Licence paredz komerciālās izmantošanas noteikumus un nodevu maksājumu. Kā ierasts, licences izsniegšana ir iespējama tikai tad, ja lidostai ir drošības un drošuma noteikumi, kurus stingri jāizpilda ikdienas darbā. Kā publiskai lidostai, katrai konkrētajai lidostai ir pienākums uzņemt visas ielidot gribošās lidmašīnas (gan nacionālās, gan starptautiskās). Tiesības atteikt ir tikai reglamentētajos gadījumos.
Lidostu darbību, kuras nav publiskas, atļauj FOCA (Federal Office of Civil Aviation).
Šveices lidostu komercdarbība
Šveices lidostas nav bezpeļņas vai sabiedriskā labuma organizācijas. Katras lidostas administrācija gūst ienākumus un peļņu no jebkuras darbības, kas lidostā notiek vai var notikt:
- lidostas izmantošanas nodevas
- nolaišanās maksas
- radītā trokšņa nodevas (lidmašīnām ir trokšņu klase, kas nosaka tās cenu Šveicē)
- piesārņojuma nodevas (katra lidmašīnai ir noteikts piesārņojuma apjoms, kas ietekmē nodevas apmēru)
- pasažieru nodevas
- kravas nodevas
- drošības pārbaudes maksa
- parkinga maksa (stāvvietas)
Attiecīgi – lidmašīnas, kuras ir lielas, smagas, skaļas un ar augstu piesārņojuma līmeņa, atvedot daudz pasažieru, (teorētiski) maksā vislielākās nodevas.
Lidošanas aizliegumi Šveicē
Ielidošana un izlidošana nakts laikā ir viens no būtiskajiem Šveices likumdevēju noteiktajiem ierobežojumiem. Tas attiecas uz visām lidostām.
Lai gan Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā var noteikt ierobežojumus pēc ES regulas Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.
Šī regula paredz lidošanas ierobežojumus gadījumā, ja lidostā ir pārslodze (sastrēgumi) – lidpakalpojumus var atteikt pavisam vai ierobežot šādās reizēs. Tāpat arī vides aizsardzības problēmas jeb vides apdraudējums var kalpot par iemeslu, lai noteiktu aizliegumus. Piemēram, ja apkārtējai videi draudzīgāki un apmierinošā līmenī pieejami ir citi transporta veidi, tad lidostas izmantošana var saņemt liegumus.
Spilgts piemērs: Cīrihes lidosta. To ietekmē salīdzinoši nelielais attālums no Vācijas pierobežas. Attiecīgi, lidostas darbību ietekmē Vācijas ordonances. Arī Vācijā ir aizliegts veikt lidojumus noteiktās stundas.
Citi pakalpojumi
Ielidošanas un izlidošanas (“laika nišu”) jautājumos lielajām lidostām ir izveidoti neatkarīgi menedžmenta orgāns-iestāde jeb koordinators. šis attiecas uz Cīrihi un Ženēvu kā noslogotākajām lidostām. Koordinatoru finansē no FOCA (2%), lidostu (49%) un aviokompāniju (49%) līdzekļiem
Virszemes apkalpošanu regulē jau ierastie 1996. gada direktīvas noteikumi, kas paredz aviokompānijām tiesības izvēlēties starp vismaz diviem pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā tiesības aviokompānijām pašām nodarboties ar šo pakalpojumu, nenolīgstot pašas lidostas sagatavoto speciālistu vienību.
Gaisa satiksmes kontroles pakalpojumus nodrošina kārtējā neatkarīgā organizācija – Skyguide Swiss Air Navigation. 99% īpašnieks šajā sabiedriskajā organizācijā pieder Šveices valdībai. Īpašumtiesības realizē caur DETEC, apstiprinot stratēģiju, nodevas un maksas (lidsabiedrības izmanto šīs organizācijas pakalpojumus par maksu), vadību, bet FOCA ir atbildīga par drošuma jautājumiem.