2021.gada rudens profesionālajā sportā sācies gana aktīvi. Vairākos čempionātos vēl aizvien notiek Latvijas un Igaunijas apvienotie turnīri. Kā šo turnīru ilgtspēja izskatās no ceļošanas ierobežojumu perspektīvas?
Profesionālais sports turpinās cauri visām krīzēm
Pēc pandēmijas pirmā viļņa, kurā arī profesionālais sports uz laiku bija apstājies (amatieru sports cieš vēl aizvien), katrs nākamais Covid vilnis vai “bēgums” sagaidīts ar dažādu pieeju.
Daži turnīri rīkoti “burbuļos”, citos pēc iespējas pārplānota komandu ceļošana un mači notikuši arī bez skatītājiem vai ierobežotu skatītāju skaitu.
Vēl gaidot 2021. gada sezonu, klubiem bija pamats domāt par risinājumiem, lai nodrošinātu personāla pietiekamību.
Covid situācija Igaunijā-Lietuvā
Jau vasaras laikā Igaunijas vidējie saslmistības rādītāji nebija tie vislabākie. Lietuvas rādītāji būtiski nav atšķīrušies, ar atsevišķiem izņēmumiem.
Ja vairākas nedēļas Igaunija turējās zaļajā zonā, tad ar laiku šī valsts arvien drošāk nostabilizējās dzeltenajā sarakstā.
Igaunijas rādītāji raisa īpašu interesi, jo vismaz seši basketbola klubi un vēl vismaz tikpat volejbola klubi 2021./2022. gada sezonā plānoja startēt valstu apvienotajā čempionātā ar dažādām komandām. Kopumā šie klubi pārstāv pa vairākām komandām vīriešu/sieviešu sekcijās, līdz ar ko vairākas organizācijas zem viena kluba jumta jautājumu risināja uzreiz vairākām komandām.
Sertifikāts arī sportistiem ir sertifikāts
Tāpat kā visiem ceļotājiem, arī profesionālajiem sportistiem jāievēro visi ceļošanas noteikumi un ierobežojumi.
Tātad arī izbraukuma spēle Igaunijā vai Lietuvā ir pakļauta iespējamai pašizolācijas un/vai testa prasībai.
Kā jau rakstījām, pat lielais futbols, kur tiekas abas Amerikas vadošās komandas un divas no pasaules pirmā piecinieka regulārām rezidentēm, nav atbrīvots no ierobežojumiem.
Igaunijai un Lietuvai pametot zaļo sarakstu, sporta klubiem nācās rēķināties ar būtisko atšķirību, ko bauda vakcinētie ceļotāji attiecībā pret nevakcinētajiem.
Ja sportists atsakās vakcinēties?
Lielās organizācijas ir izteikušās par vakcinācijas vēlamo raksturu, bet par visaptverošu obligātumu līdz šim nav tik plaši izskanējis.
No vietējo sporta klubu pieredzes, viens no spilgtākajiem ir amerikāņu basketbolista došanās prom no viena basketbola kluba. Klubam bija paredzēts startēt ne tikai apvienotajā līgā Igaunijā, bet apmeklēt arī citas valstis Eiropā.
Dažas dienas vēlāk basketbolists pārcēlās uz Ungāriju, tāpēc šis gadījums īsti neliek izdarīt secinājumus, ka sportā bez vakcīnas nevar atrasties.
Šīs kluba ziņas publiskošanas laikā jau bija zināms, ka Igaunija svārstās starp zaļo un dzelteno zonu. Praksē tas nozīmē, ka sportistam bez vakcīnas vai nu ir jātaisa regulāri testi (10-80 eiro par reizi), vai pie katras robežas šķērsošanas “jāatsēž” pašizolācija.
Komanda var spēlētāju vai nu neņemt uz izbraukuma spēlēm ārpus valsts (tātad viņš nepiedalītos aptuveni 30-35% spēļu), vai akceptēt iespējamību par pašizolāciju (ja rēķinātos ar ļaunāko scenāriju, ka vīruss turpina plosīties par spīti zinātnieku izstrādātajām vakcīnām).