Category: Tūrisma bizness

  • Grozījumi tūrisma pakalpojumu noteikumos – kas mainīsies ceļotājiem un tūrisma operatoriem Latvijā?

    Šī gada sākumā Ekonomikas ministrija publiskojusi jaunu tiesību aktu projektu, kas paredz grozījumus vienā no svarīgākajiem tūrisma nozares regulējumiem – Ministru kabineta 2018. gada noteikumos Nr. 380. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek sagatavoti un sniegti kompleksie un saistītie tūrisma pakalpojumi, kā arī nosaka tiesības un pienākumus gan pakalpojumu sniedzējiem (tūrisma aģentūrām, operatoriem), gan mums – ceļotājiem.

    Projekts ar ID 25-TA-1644 pašlaik atrodas saskaņošanas stadijā Tapportālā (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d97a01f5-4d41-45fa-b220-c6559baee6ab). Lai gan galīgie grozījumi vēl nav pieņemti, ir vērts paskatīties, kādi uzlabojumi vai precizējumi tiek piedāvāti – jo tieši no tiem būs atkarīga mūsu aizsardzība, pērkot ceļojumus.

    Kas īsti ir MK noteikumi Nr. 380?
    Šie noteikumi tika pieņemti 2018. gadā, lai Latvijā ieviestu Eiropas Savienības Direktīvu 2015/2302 par kompleksajiem un saistītajiem tūrisma pakalpojumiem. Galvenie punkti, ko regulē šie noteikumi:

    • Kas tiek uzskatīts par kompleksu tūrisma pakalpojumu (piemēram, lidojums + viesnīca + transfērs vienā paketē);
    • Kas ir saistīts tūrisma pakalpojums (atsevišķi pirkti pakalpojumi, kas tiek piedāvāti kā saistīti vienā procesā);
    • Ceļotāju tiesības atcelt ceļojumu, saņemt atmaksu vai alternatīvu risinājumu problēmu gadījumā;
    • Prasības tūrisma operatoriem nodrošināt maksātnespējas aizsardzību (drošības nauda, apdrošināšana);
    • Informācijas sniegšanas pienākumi pirms līguma noslēgšanas.

    Tieši šie noteikumi ir tas “drošības spilvens”, kas palīdzējis daudziem ceļotājiem Covid laikā un citās krīzēs saņemt naudu atpakaļ vai dabūt citu ceļojumu.

    Ko paredz jaunais grozījumu projekts?
    Lai gan pilnais grozījumu teksts vēl ir pieejams tikai kā projekts (ar anotāciju, konsolidēto versiju un citiem pielikumiem aicinām iepazīties Tap-portālā), galvenais mērķis ir:

    • precizēt un aktualizēt dažas definīcijas un procedūras, lai tās labāk atbilstu pašreizējai praksei un ES regulējumam;
    • iespējams, uzlabot ceļotāju informēšanas kārtību (skaidrāka informācija par tiesībām un riskiem);
    • pielāgot dažas administratīvās prasības tūrisma uzņēmumiem, lai mazinātu birokrātiju, bet nezaudētu aizsardzības līmeni;
    • ņemt vērā pieredzi no pēdējiem gadiem (pandēmija, karš, inflācija, piegādes ķēžu problēmas), kas ietekmējušas tūrisma nozari.

    Precīzas izmaiņas katrā pantā būs redzamas, kad projekts tiks publicēts ar sarkano marķējumu konsolidētajā versijā. Pašlaik projekts ir saskaņošanas fāzē – ministrijas un nozares pārstāvji vēl izsaka savus priekšlikumus.

    Kāpēc tas ir svarīgi mums, ceļotājiem?
    Ja plāno ceļojumu 2026. vai 2027. gadā, šie grozījumi var tieši ietekmēt:

    • Cik skaidru informāciju saņemsi pirms pirkuma (par cenām, maiņām, atteikuma tiesībām);
    • Cik ātri un viegli varēsi saņemt atmaksu, ja ceļojums tiek atcelts vai mainīts;
    • Kā tiks aizsargāta tava nauda, ja tūrisma operators pēkšņi bankrotē.

    Īpaši aktuāli tas ir ģimenēm, kas pērk dārgus ziemas vai vasaras braucienus, kā arī cilvēkiem, kuri izmanto tiešsaistes platformas (Booking, Expedia, vietējās aģentūras u.c.).

    Secinājums
    Grozījumi MK noteikumos Nr. 380 nav revolūcija, bet gan loģiska sistēmas apkalpošana jeb uzturēšana darba kārtībā un pielāgošana mūsdienu realitātei. Tas ir signāls, ka valsts turpina domāt par ceļotāju aizsardzību – un tas ir labi. Iesakām sekot līdzi Tapportālam un Ekonomikas ministrijas mājaslapai, jo drīzumā šis projekts var nonākt Ministru kabineta sēdē un tad jau kļūt par oficiāliem noteikumiem.

    Vai tev jau ir bijusi pieredze ar kompleksu ceļojumu atcelšanu vai problēmām ar atmaksu?

    Datums: 2026. gada janvāris
    Avots: TAP portāls, Ekonomikas ministrija

  • SmartLynx Airlines iziešana no biznesa: Kāpēc Tas Notika un Ko Tas Nozīmē Latvijas Aviācijas Nozarē?

    Latvijas aviācijas pasaulīti satricinājusi ziņa: SmartLynx Airlines (6Y), viena no Eiropas līderēm ACMI (Aircraft, Crew, Maintenance, Insurance) un čartera lidojumu tirgū, ir pārtraukusi visas komerciālās operācijas pēc 33 gadu darbības. Uzņēmums, kas bāzēts Rīgā, atstāj aiz sevis daudzu miljonu parādus, iespējams arī neapmaksātas algas darbiniekiem, kāds darbinieks pat esot atstāts Vjetnamā bez repatriācijas līdzekļiem. Šis ir ne tikai zaudējums nozarē, bet arī brīdinājums par aviācijas biznesa trauslumu Baltijā. Palūkosimies uz notikuma detaļām, ieskaitot juridiskos aspektus un salīdzinājumu ar iepriekšējiem gadījumiem Latvijā.

    Kāpēc SmartLynx Nonāca “galapunktā”? Galvenie Iemesli

    SmartLynx dibināts 1992. gadā kā LatCharter, tas ātri kļuva par specializētu operatoru, kas nodrošina “wet-lease” pakalpojumus – pilnībā aprīkotas lidmašīnas ar apkalpi citiem aviopārvadātājiem sezonālām vajadzībām vai krīzēm. Flote ietvēra Airbus A320/A321 un Boeing 737 MAX, apkalpojot maršrutus Eiropā, Āfrikā un Āzijā. Tomēr 2025. gadā viss sagruva:

    • Finanšu spiediens un parādi: Uzņēmums uzkrāja ~ €240 miljonus parādu (saskaņā ar info medijos), ieskaitot ~ €500 000 neapmaksātos nodokļus Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Galvenokārt saistītiem uzņēmumi kā ASG Finance (Īrijā, €117 miljonu) un SmartLynx Malta (€38,8 miljonu). Avia Solutions Group (ASG), iepriekšējais īpašnieks, pārdeva Latvijas filiāli oktobrī kā “distressed assets” jaundibinātam fondam Stichting Break Point Distressed Assets Management (90% īpašums) un vadībai (10%). Tas varēja izraisīt aizdomas par “asset-stripping” – aktīvu pārvietošanu pirms bankrota, lai mazinātu zaudējumus. Mums, protams, apliecinājuma par nodomiem un faktiem nav.
    • Tirgus izaicinājumi: ACMI sektors ir sezonāls un atkarīgs no citiem pārvadātājiem (piemēram, Air Peace Nigērijā zaudēja $15 miljonus, kad SmartLynx sabruka). Pēc-COVID atgūšanās, degvielas cenu kāpums, lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās un lēnāka pasažieru plūsma (neskatoties uz 62,5% pieaugumu 2024. gadā līdz 10,66 miljoniem pasažieru), padarīja biznesu nenoturīgu. 2025. gadā līdzīgi bankroti skāra Play (Islandē), Braathens (Norvēģijā) un Verijet (ASV).
    • Darbinieku un pasažieru sekas: Simtiem apkalpes locekļu un citi darbinieki zaudēja darbu, tajā skaitā, šķiet – bez pēdējās algas; daži palika ģeogrāfiski tālu projām (piemēram, Vjetnamā). Pasažieri, kas paļāvās uz čarteriem, saskaras ar pārcelšanu un papildu izmaksām, lai gan Rīgas lidosta (RIX) ziņo minimālu tiešo ietekmi uz pasažieru plūsmu, jo SmartLynx galvenokārt darbojās ārvalstīs.

    Juridiskā Aizsardzība (“TAP”): Vai Tā Pretrunēja IATA Noteikumiem?

    Oktobrī Rīgas rajona tiesa uzsāka juridiskās aizsardzības procedūras (saskaņā ar Latvijas Maksātnespējas likumu, tā saucamais “tiesiskās aizsardzības process”, kas nav īsts bankrots klasiskā izpratnē), ieņemot SmartLynx “aizsardzības režīmā” uz laiku līdz 2026. gada 28. februārim. Tas nozīmē:

    • Aizsardzības mērķis: Pagaidu aizsardzība no kreditoru prasībām, lai izstrādātu restrukturizācijas plānu. Vadība paliek vietā, bet uzrauga administrators (tika iecelts Armands Rasa), un tiesa apstiprina plānu. Procedūra nav ekvivalenta bankrotam – tā ļauj turpināt operācijas un pārrunāt parādus.
    • Sekas: Tas “iesaldēja” prasības, bet ļāva turpināt lidojumus līdz brīdim, kad pēc finanšu lietas faktiski apstājās pilnībā novembra beigās.

    Saikne ar IATA Clearing House: IATA (Starptautiskā Gaisa transports asociācija) Clearing House ir sistēma, kas nodrošina ātru norēķinu starp dalībniekiem (piemēram, biļešu pārdošanas, kompensācijas). Tomēr SmartLynx galvenokārt darbojās ACMI/čarteros, nevis regulārajos reisos, tāpēc tieša dalība IATA BSP (Billing and Settlement Plan) bija ierobežota – tas nav tipisks low-cost vai nacionālais pārvadātājs kā airBaltic. Aizsardzības procedūra varēja sarežģīt IATA norēķinus, jo tā bloķē aktīvus no ārējiem prasītājiem, potenciāli aizkavējot maksājumus citiem pārvadātājiem vai aģentūrām. Aizdomas par “apzinātu bankrotu” (kā ziņo Blacklist.aero) liecina, ka pārdošana un tiesiskā aizsardzība varēja būt izmantota, lai izvairītos no IATA saistībām, pārliekot parādus uz jaunajiem īpašniekiem. Tomēr nav publisku pierādījumu par tiešu pārkāpumu – tas varētu kļūt par tiesas jautājumu kreditoriem.

    Plašāk par Aviācijas Biznesu: Riski un Realitāte Latvijā

    Latvijas aviācija ir nišas tirgus, kurā dominē airBaltic (t.sk. valdības atbalsts, 57% Rīgas lidostas tirgus daļa uz 2025.g. oktobri) un Rīgas lidosta kā Baltijas hubs. SmartLynx bankrots uzsver nozares vājās vietas:

    • ACMI modeļa trauslums: Atkarība no ārējiem klientiem nozīmē sezonālu nestabilitāti – vasarā peļņa, ziemā zaudējumi.
    • Globālie faktori: Degviela, ģeopolitika (piemēram, sankcijas pret Krieviju) un pandēmijas mantojums palielina izmaksas.
    • Darba ņēmēju aizsardzība: Latvijā maksātnespējas jomas normatīvi aizsargā algas – nauda nāk no garantiju fonda, bet starptautiskie darbinieki (kā SmartLynx gadījumā tas varētu būt bijis), bieži paliek aiz borta kaut vai valodas nianšu dēļ.
    • Nākotne: Tas var ietekmēt uzticību Latvijas AOC (Air Operator Certificate), bet RIX ziņo, ka pasažieru skaits necietīs – airBaltic un Ryanair aizpildīs robus, bet pēdējā laikā SmartLynx lidaparāti faktiski Rīgā redzēti maz, saskaņā ar lidostas datiem.

    Salīdzinājums ar Citiem Aviokompāniju Bankrotiem, Kas Skāra Latviju

    SmartLynx nav pirmais – Latvijas vēsture pilna ar aviācijas fiasko, bieži saistītiem ar Baltijas konkurenci un ekonomiskajām krīzēm. Lūk, īss salīdzinājums:

    AviokompānijaGadsIemesliSekas LatvijaiAtšķirības no SmartLynx
    airBaltic2011Pārāk strauja ekspansija, €100+ miljonu zaudējumi; valdības aizdevums kā glābiņš.Valdība iegādājās 99,8% akciju; atcelti atsevišķi reisi, bet ne pilnīgs sabrukums.Atšķirībā no SmartLynx, glāba valsts intervence; airBaltic atguvās kā līderis (2024: 5+ miljoni pasažieru).
    Primera Air Nordic2018Degvielas cenu kāpums, Ryanair konkurence; lidmašīnu flotes izaicinājumi.Pasažieri iestrēguši dažādās lidostāsLīdzīgi kā SmartLynx – pēkšņs slēgums, bet mazāks parāds; ietekmēja tiešos reisus, nevis ACMI.
    FlyLAL (LT)2009AirBaltic “negodīga konkurence” Rīgas lidostā; zaudējumi €40+ miljoni.Lietuvas tiesa mēģināja konfiscēt RIX un airBaltic aktīvus; spiediens uz Baltijas tirgu.Netiešs efekts Latvijai (tiesas prāva); SmartLynx ir lokāls, nevis reģionāls temats.

    Šie gadījumi rāda modeli: mazie pārvadātāji sabrūk ātrāk, tikai valsts atbalsts (kā airBaltic) glābj. SmartLynx atgādina 2018. gada Primera – pēkšņs haoss pasažieriem, bet mazāka tieša ietekme uz RIX pat nekā 2009. gada krīzē.

    Ko Darīt Pasažieriem un Biznesam?

    Ja esi skarts (piemēram, čartera rezervācija vai ACMI līgums), var prasīt atmaksu un caur Regulu 261/2004 segs kavēšanos, bet bankrots šo lietu sarežģī. Jāseko maksātnespējas procesam un izmaiņām, jāpieska asavi prasījumi. Šis bankrots brīdina: izvēlies pārvadātājus ar stabilu fondu un daudzveidotu biznesu. Varbūtība, ka faktiski šajā reizē cietuši Latvijas pasažieri, ir relatīvi zema.

    Ja tev ir jautājumi par tiesībām vai gadījumu – raksti 1v@lidojumiem.lv. Lai varam pastastīt jūsu pieredzi arī citiem.

    Drošus lidojumus, lai gan šodien tas skan ironiski! ✈️💸


    Atsauces uz info un notikumiem ir no citiem publiskiem avotiem, nevis redakcijas viedoklis vai atsevišķa izpēte.

  • Melnā piektdiena: kā neiekrist slazdā ar pārāk lētām “tūrisma paketēm” (5 sarkanie karodziņi 2025. gadā)

    Melnā piektdiena ir klāt – sociālajos tīklos un e-pastos birst piedāvājumi: ✈️ Rīga–Antālija 7 naktis 5* viss iekļauts – tikai 299 € (no 999 €) ✈️ Rīga–Tenerife decembrī – 399 € viss iekļauts ✈️ Ziemassvētku ceļojums uz Austrijas slēpēm – 349 €. Utt., u.tml.

    Izskatās neticami? Tieši tāpēc, ka 87 % no šiem “super-piedāvājumiem” ir vai nu krāpniecība, vai slēptas lamatas.

    Šeit ir 5 sarkanie karodziņi, kas 2025. gadā nozīmē – labāk neklikšķini “pirkt”, un vēl jo mazāk – nedod savas bankas kartes datus.

    1. Cena zemāka par aviobiļešu summu divām personām:
      Ja lidojums vienatnē uz Tenerifi maksā 380 € (airBaltic/Wizz), kā var visa pakete diviem būt 798 € ar viesnīcu un transfēru? Atbilde: drīzāk ka tā nevar. Pat ar visām apjoma atlaidēm šādus ciparus mūsdienās ir grūti sasniegt.
    2. Pārdod nereģistrēts operators:
      Pārbaudi datubāzi: https://www.ptac.gov.lv/lv/turisma-operatoru-un-agentu-datubaze Ja tur nav – nav arī bankrota garantijas fonda. Nauda pazudīs.
    3. Maksājums uz privātpersonas kontu vai kripto
      2025. gadā tūrismu regulējošās iestādes jau brīdina – visi likumīgie operatori pieņem tikai pārskaitījumu uz uzņēmuma kontu LVx xxxx (IBAN) formātā. Vai ar bankas karti, integrētā vai parastā apmaksas sistēmā (caur savu web lapu, kura arī ir norādīta kā operatora mājaslapa – pārbaudi lai adreses sakrīt).
    4. “Bezmaksas atcelšana līdz 30 dienām pirms” bet līgumā tas nav rakstīts
      99 % gadījumu pēc iemaksas tev pateiks: „Atvainojiet, lidojumi jau izpirkti, nauda neatgriežama.”
    5. Piedāvājums tikai Instagram/Facebook reklāmā, mājaslapa neeksistē vai atvērta vakar
      Meklē Google „scam + operatora nosaukums” – ja ir 10 sūdzības no 2024.–2025. gada, bēdz. Pārbaudi cik sen lapa ir izveidota.

    Ko darīt, ja gribi īstu Melnās piektdienas atlaidi?

    • Pērci tikai pie zināmiem: Tez Tour, Novatours, Latvia Tours, Alida Tour, FlyMeAway (šī nav konkrēta reklāma un nav ekskluzīvs saraksts, bet tikai piemēru uzskaitījums ko lidojumiem.lv/ redakcija izskatītu saviem ceļojumiem)
    • Prasiet līgumu un visus amatpersonu parakstus PIRMS iemaksas
    • Maksā ar kredītkarti (Chargeback iespēja, ja kas noiet greizi)
    • Reāla atlaide 2025. gadā ir 15–30 %, varbūt 40/50%, bet nevis 70 %

    Mēs negribam saņemt vēstules no cilvēkiem, kas iemaksāja 500–1500 € nezināmām “akcijām” un zaudēja visu.

    Ja tev šobrīd ir apšaubāms Melnās piektdienas piedāvājums – atsūti to mums WhatsApp +371 22525686 vai 1v@lidojumiem.lv un pavērtēsim piedāvājumu, publicērims poustu soctīklos kurā pateiksim mūsu vērtējumu – drošs vai krāpniecība.

    Drošus pirkumus un īstas atlaides! ✈️🖤 #melnāpiektdiena #tūrismakrāpniecība #lidojumiemlv