Tūrisma jurists, pasažieru tiesības

Category: Lidostas

  • Reisu kavēšanās: 2023.gadā situācija pasliktinās

    Reisu kavēšanās: 2023.gadā situācija pasliktinās

    Saskaņās ar EUROCONTROL datiem “Kāpēc jūsu lidojums kavējas?”
    2023. gadā gandrīz 3 lidojumi no 10 ieradās ar vairāk nekā 15 minūšu kavēšanos.

    Tas ir vairāk nekā 2022. gadā un daudz sliktāk nekā 2019. gada pirmspandēmijas laikā.

    Kas izraisa lidojumu kavēšanos?

    2023. gadā vidējais izlidošanas kavējums vienam lidojumam bija 17,8 minūtes, ļoti līdzīgi kā 2022. gadā, savukārt vidējais ielidošanas kavējums 2023. gadā pieauga par 0,2 minūtēm līdz 16,2 minūtēm. Šī mazākā ierašanās kavēšanās liecina par aviokompānijas spēju absorbēt daļu no izlidošanas kavēšanās lidojuma fāzē.

    2023. gadā kavēšanās palielinājās par 8,2 minūtēm vienam lidojumam.

    Kavējumu maksimums bija pēcpusdienā un vakarā.

    Aviokompāniju kavēšanās (piemēram, pasažieru un bagāžas apkalpošana, kravas apstrāde un tehniskas problēmas) veicināja vidēji 4,5 minūtes vienam lidojumam.

    Laika apstākļu kavēšanās lidostās (piemēram, apkalpošana uz zemes, ko pasliktina nelabvēlīgi laika apstākļi vai pretapledojuma pasākumi) vienam lidojumam pievienoja 0,6 minūtes, tādējādi kopējais vidējais ar laikapstākļiem saistītā izlidošanas kavēšanās 2023. gadā ir 1,2 minūtes vienam lidojumam.

    Kavēšanās, ko izraisīja lidostu ierobežojumi, tostarp vietējās ATC kavēšanās, kā arī ATFM ielidošanas noteikumi ATC kapacitātes, personāla, aprīkojuma utt. dēļ, kavē vidēji 1,8 minūtes vienam lidojumam.

    Oficiālās procedūras, tostarp drošības un muitas pārbaudes, vienam lidojumam pievienoja vidēji 0,4 minūtes ilgu kavējumu.

    Lidojumiem.lv piedāvā konsultācijas un palīdzību aviopasažieru kompensāciju lietās.

    Ja jūsu reiss ir kavējies (vai atcelts, vai jums atteikts lidot), sazinieties ar mums lai uzzinātu par iespējām pretendēt uz kompensācijām.

    Apmaksa: 30% no rezultāta tikai pēc pozitīva iznākuma.

  • Lidostas Portugālē

    Lidostu darbība Portugālē

    Četras starptautiskās lidostas Portugālē pieder portugāļu valdībai.

    Vadošās lidostas Portugālē ir: Lisabonā, Porto, Madeirā, Faro.

    Ja reiss no Rīgas uz kādu no šīm lidostām kavējas vai tiek atcelts, pasažierim ir tiesības uz kompensāciju 450-600 eiro apmērā: lidojumiem.lv var palīdzēt jautājumos par kompensācijas saņemšanu.

    Lisabonas Lidosta

    • Oficiālais nosaukums Aeroporto Humberto Delgado
    • Agrākais nosaukums Portela Airport
    • Kods IATA: LIS, ICAO: LPPT, WMO: 08579
    • Bāzes lidosta nacionālajai aviokompānijai TAP
    • Tiešie reisi ar Rīgu
    • 2023.gadā apkalpoti 33 miljoni pasažieru

    Porto Lidosta

    • Oficiālais nosaukums Aeroporto Sá Carneiro
    • Agrākais nosaukums Pedras Rubras Airport
    • Kods IATA: OPO, ICAO: LPPR
    • Bāzes lidosta Ryanair un Easyjet
    • 2023.gadā apkalpoja 15 miljonus pasažieru
    • Sezonālie reisi ar Rīgu

    Madeiras Lidosta

    • IATA: FNC, ICAO: LPMA (agrāk LPFU)
    • Neoficiāli saukta par Aeroporto do Funchal
    • kopš 2017.gada pārdēvēta par Cristiano Ronaldo International Airport
    • Vidēji gadā apkalpoti vairāk nekā 4 miljoni pasažieru

    Faro Lidosta

    • Agrāk “Aeroporto Internacional de Faro”
    • Kopš 2022.gada Faro – Gago Coutinho International Airport
    • Kvalificējas īpašajam statusam IATA vasaras sezonas periodā
    • Kodi IATA: FAO, ICAO: LPFR.
    • Agrākais nosaukums Aeroporto de Santa Catarina
    • 2023.gadā apkalpojusi vairāk nekā 9,6 miljonus pasažieru

    Neraugoties uz valsts īpašumtiesībām, lidostu Faro operē Vinci, kuru portfelī ir virkne citu nozīmīgu infrastruktūras objektu.

    Licencēšana un bizness Portugāles lidostu darbā

    2012.gada likums regulē lidostu licencēšanu Portugālē. Process ir uzticēts uzņēmumam Aeroportos de Portugal SA.

    Šis likums arī nosaka lidostas ekonomisko jautājumu kārtošanu. Svarīgs kritērijs ir 5 miljonu pasažieru robeža, kad lidostai (lidostu tīklam) izvirza augstākas prasības. Šādu lielo lidostu cenrādim izvirza vairāk prasību.

    Attiecīgi, lielākai lidostai jānodrošina vairāku principu ievērošana cenu noteikšanā un iekasēšanā. Lidostas operatoram ir ekskluzīvas tiesības kontrolēt pacelšanos, nolaišanos un citus pakalpojumus, tāpēc lidlauka lietotāju aizsardzībai ir šādi noteikumi. Tāpat arī likums noteic precīzas prasības kvalitātes jautājumos.

    Tiesības lietot lidostu

    ES un Portugāles nacionālie likumi paredz īpašu kārtību tiesībām piekļūt lidlauka lietošanai. Kā ierasts, galvenie kvalifikācijas kritēriji attiecas uz drošību.

    ES regulas, kas primāri tiek ņemtas vērā šajā jautājumā, ir jau krietni senas:

    • regula 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā 
    • regula 2015/1998 ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā.

    Portugāles 2012. gada likums Nr. 254 savukārt nosaka lidostas publiski pieejamās telpas lietošanas kārtību, zemes un ēku izmantošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanas kārtību šajā teritorijā. Visām šīm darbībām būtībā vajadzīga speciāla atļauja.

    Saistībā ar ES noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu lidostās, tiek ievērots princips, ka laika nišu neizmantošana liedz tās turpināt lietot. Izņēmumi gan ir noteikti attiecībā uz covid-19 laiku. Pēc Covid-19 sakarā noteikto ierobežojumu beigām acīmredzot arī Portugāle atgriezīsies pie principa, ka esošie lietotāji saglabā savas nišas, kamēr vien turpina tās lietot.

    Virszemes apkalpošana

    1999. gadā jau nostiprināts princips, ka virszemes apkalpošanas jautājumos Portugālē ievēro ne tikai pašas lidostas intereses, bet arī lidostu lietotāju intereses. Šāda pieeja skatāma kopā ar ES Direktīvu 96/67/EK.

    Regula 2020/696 paredz īpašus Covid-19 izņēmumus saistībā ar noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, ko ievēro arī Portugāles lidostās.

    Kā norādīts šajā regulā, Covid-19 pandēmija izraisījusi strauju gaisa satiksmes apjoma kritumu. Ievērojami samazinājies pieprasījums pēc transporta. Dalībvalstīm un trešās valstis īstenoja tādus pasākumus kā robežu slēgšana un gaisa satiksmes aizliegumi, lai ierobežotu pandēmiju.

    ES lidostās, kurās apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots saskaņā ar Direktīvas noteikumiem, pakalpojumu sniedzējus var izvēlēties ne ilgāk kā uz 7 gadiem. Pakalpojumu sniedzējiem, attiecībā uz kuriem šis laikposms tuvojas beigām, var tādējādi būt grūtības piekļūt finansējumam. It sevišķi, ja šis laiks sakrīt ar Covid-19 radītajiem naudas plūsmas izaicinājumiem. Tāpēc ES ir izdarīts politiskais lēmums, ka šis maksimālais laikposms būtu jāpagarina.

    ES aizsargā to, ka apkalpošanas uz zemes pakalpojumu sniedzēju atļauju pagarināšanai būtu jātiecas saglabāt darba vietas un darba ņēmēju tiesības.

    Gaisa satiksmes kontrole

    Portugāles gaisa satiksmes vadošā iestāde ir “Navegação Aérea de Portugal NAV Portugal EPE (NAV)”.

    Tā apgroza vairāk nekā 200 miljonus eiro ik gadu.

    Iestādes darba kārtības vadošais nolikums apstiprināts 1998.gadā, bet, protams, ir ticis grozīts laika gaitā. Aktuālā statūtu versija ir pieejama internetā šeit: https://www.nav.pt/en/nav-portugal-newhp_en/about-us/statutes

  • Lidostas Maltā (tā, kas valsts Vidusjūrā)

    Maltas starptautiskā lidosta pieder uzņēmumam “Malta International Airport plc.”, kurš ir arī tās operators. Tā ir vienīgā starptautiskā lidosta Maltā.

    Arī ar vienu starptautisko lidostu, kas daļēji ieder pašai valstij, Maltā ir lidlauka licencēšanas noteikumi. Šo procesu pieskata Civilās aviācijas aģentūra (CAA).

    Ja izrādītos, ka vēl kāda persona vēlas atvērt lidlauku, tai būtu jāpiesakās pie CAA ģenerāldirektora. Izpildāmās prasības sastāv no 5 daļām, kas atbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organization – ICAO) starptautiskajām prasībām, kas fiksētas ar Dokumentu 9774.

    Vienkāršoti aplūkojot lidlauka darbības rokasgrāmatu, tai jābūt:

    • rakstiskai: nederēs ar roku (rokrakstā) rakstīts špikerītis. Jābūt mašīnrakstā (ar rakstāmmašīnu, datoru) vai kā minimums nodrukātai. To paraksta lidlauka atbildīgais operators;
    • formātā, kas ļauj to viegli revidēt un pārskatīt (labot);
    • ar integrētu sistēmu lapu numerācijas un grozījumu uzskaitei, tajā skaitā visu izmaiņu uzskaites lapa;
    • organizētai veidā, kas ļauj viegli veikt sagatavošanu, izskatīšanu un apstiprināšanu.

    Starptautiskā civilās aviācijas konvencijas standartu un Labās prakses 14.pielikums precizē prasības, kas attiecas uz sabiedriskā transporta jomā lietojamiem lidlaukiem.

    Direktīva 2009/12/EK Maltā

    Līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības teritorijā, arī Maltā stingri seko ES 11.03.2009 pieņemtajai direktīvai 2009/12/EK “par lidostas maksām”. Maksas nosaka padome, kurā pārstāvētas 3 ieinteresētās puses.

    Eiropas Savienība stingri pieprasa, lai dalībvalstu lidostas būtu pieejamas dalībvalstu komersantiem. Šim principam ir vairākas izpausmes:

    • Pirmkārt, protams, viens pats ES pilsoņa statuss nenodrošina tiesības iekļūt lidostas teritorijā. Ierobežotas pieejamības zonā ielaiž tikai personas, kas iziet drošības kontroli un ir saņēmušas drošības menedžeru akceptu.
    • lidostas kapacitātes robežas paredz, ka ienākošos un izejošos lidojumus veic iepriekš saskaņotos laikos (atsaucamies uz ES direktīvu par laika nišu piešķiršanu).
    • Virszemes apkalpošanas pakalpojumu pieejamība (izvēle starp max.2 pakalpojuma sniedzējiem, kur viens ir neatkarīgs bizness no pašas lidostas – pati lidosta drīkst būt trešais, pie noteiktiem nosacījumiem).

    Starp lidostā sniedzamiem pakalpojumiem arī Maltā par svarīgiem ir atzīta, piemēram, bagāžas apkalpošana, kravu un pasta sūtījumu apstrāde, degvielas uzpilde.

    Maltas lidostas IATA kods

    Maltas lidostas starptautiskais 3-burtu kods ir MLA

    2002.gadā Maltas lidosta piedzīvoja daļēju privatizāciju. 27’060’000 ‘B’ akciju jeb 40% pamatkapitāla tika pārdotas Malta Mediterranean Link Consortium Ltd. Šis uzņēmums atrodams “offshoreleaks” dokumentos, un plašākai publikai ir iespēja iepazīties ar lidostas dalībnieku informāciju.

    Maltas valdība ir palikusi par lidostas mazākuma akcionāru ar 20% akciju. Būtiska daļa lidostā pieder Vīnes lidostai (tiešā un netiešā veidā). Vīnes lidosta ir stratēģiski izvēlējusies iegādāties arī, piemēram, Košices lidostas daļas (Slovākijā).

    Atkopšanās

    2019.gadā Maltas lidosta apkalpoja 7,3 miljonus pasažierus – gandrīz četras Latvijas.

    Zināmu iemeslu dēļ 2020.gadā: 1,7 miljoni, bet 2021.gadā jau 2,5 miljoni.

    Apkalpoto kravas pārvadājumu apjoms krities 6-7 % robežās kopš 2019.gada.

    2022.gada pirmajā pusgadā apkalpotie 672 tūkstoši pasažieru ir par 44% zem 2019.gada. Tā kā vasaras sezona uzņem apgriezienus jūlijā, tad lidosta cer apkalpot 5,4 miljonus pa visu gadu, nopelnot 82 miljonus.

  • Kam pieder Nīderlandes lidostas?

    Nīderlandē ir viena patiesi globāla lidosta, un vairākas vienkārši nozīmīgas jeb ar starptautisko sertifikātu strādājošas lidostas:

    • Amsterdam Airport Schiphol,
    • Rotterdam The Hague Airport
    • Lelystad Airport.

    Šīs trīs lidostas pieder uzņēmumam ar nosaukumu “Royal Schiphol Group NV”. Caur šo kompāniju īpašumtiesības realizē Schiphol Nederland BV, Rotterdam Airport BV un NV Luchthaven Lelystad.

    Būtībā Royal Schiphol Group NV īpašnieki daļēji ir Nīderlandes valsts (69,77 procenti), Amsterdamas pašvaldība (20,03 procenti), Parīzes lidostas – Aéroports de Paris SA (8 procenti) un Roterdamas pašvaldība (2,2 %).

    Eindhovenas, Māstrihtas, Enshedes, Groningenas lidostas

    Eindhovenas lidostā (caur Eindhoven Airport NV) Schiphol Nederland BV pieder 51 procents. Eindhovenas pašvaldībai, kā arī Noord-Brabant provincei katrai ir pa 24,5 %.

    Māstrihtas Āhenes lidosta pilnībā pieder Limburgas provincei caur speciāli izveidoto kompāniju ar nosaukumu “Maastricht Aachen Airport BV”.

    Groningenas Elde lidosta pieder pašvaldībām: Groningenas province (30 %) un Drente (30 %), Groningenas pašvaldība (26 %), Asena (10 %) un Tinārlo (4 %) – šajā lidostā speciāli izveidotais pārvaldības uzņēmums nosaukts jau pēc ierastās shēmas: “Groningen Airport Eelde NV”.

    Enshedes Tventes lidosta ilgus gadus nedarbojās, taču esot saņēmusi atļauju gada griezumā apkalpot nelielu skaitu lidojumu.

    Lidostu licencēšana Nīderlandē

    Nīderlandes likuma “Par aviāciju” jeb Aviācijas likuma noteikumi paredz, ka Amsterdam Airport Schiphol ir pakļauta licencēšanai.

    Licences izsniedzējs ir “NV Luchthaven Schiphol”.

    Lai gan licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku (bez beigu termiņa), tomēr Infrastruktūras un ūdens pārvaldības jautājumu ministrs to var atsaukt jebkurā laikā. Protams, atsaukšanai jābūt pamatotai. Piemēram, lidosta var zaudēt licenci, ja lidlauks tiek nepareizi ekspluatēts pārvaldības līmenī un tiek apdraudēta lidostas darbības turpināšana. Ministram ir tiesības dot saistošus rīkojumus pārkāpuma novēršanai. Ministram ir tiesības pieņemt lēmumus arī virszemes apkalpošanas (“ground handling”) jautājumos.

    Protams, Amsterdamas lidosta pakļaujas regulai (ES) Nr. 139/2014, kas pieprasa sertificēties arī Eiropas līmenī.

    Lidostu komerctiesības Nīderlandē

    Nīderlandiešu variants likumā “Par aviāciju” būtībā sakrīt ar vēl vienu Eiropas līmeņa dokumentu – direktīvu 2009/12/EK. Protams, primāri tā attiecas uz Amsterdamas Šipoles lidostu, precizējot nodevu un maksājumu iekasēšanas jautājumus par visa veida pakalpojumiem.

    Likums paredz šīs globālās lidostas pienākumu reizi trijos gados lemt par tarifiem (ar ikgadēju tarifu apmēra apstiprinājumu) un citiem darbības noteikumiem un nosacījumiem.

    Lidostai ir pienākums nediskriminēt dažādas aviokompānijas (kā zināms, Nīderlandē bāzējas “KLM”, kura atbalstīšanā vismaz netieša interese, protams, varētu pastāvēt – likums gan šādu varbūtību aizliedz).

    Atlidošanas un izlidošanas laika logu (nišu) sadale

    Nīderlandē trijām lidostām saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām ir pienākums koordinēti organizēt laika nišu jautājumus: Amsterdamā, Eindhovenā, Roterdamā).

    Šo funkciju izpilda “Airport Coordination Netherlands” (ACNL). Tā ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kurai likums liek rīkotes nediskriminējoši, un balstoties uz ierastajiem principiem (piemēram, priekšgājēju tiesības, angļu valodā dēvētas par “grandfather rights”, kuras tiek atņemtas ja netiek lietotas)

  • Kam pieder Šveices lidostas

    Ceļojumi no Rīgas uz Šveici ir drīzāk prestiži, nekā budžeta braucieni. Šveicē ir trīs lielās lidostas: Ženēva, Cīrihe un Bāzeles-Milūzas-Freiburgas Eirolidosta.

    Tiešā vai netiešā veidā šīs lidostas pieder valstij un ir publiskais īpašums.

    • Ženēvas lidosta valstij pieder caur valsts aģentūru, kura pieder Ženēvas kantonam.
    • Bāzeles-Milūzas-Freiburgas Eirolidosta pieder kopīgi Francijai un Šveicei, lai gan pilnībā atrodas Francijas teritorijā. Tā ir valstij piederoša publiska komercsabiedrība.
    • Cīrihes lidosta ir daļēji privatizēta. Zurich Airport AG ir Šveices biržā kotēts uzņēmums. Lielākais akcionārs – kantons un Cīrihes pilsēta.

    Cīrihes lidostas akcijās investējušie to var uzskatīt par samērā sekmīgu investīciju. 2003. gadā Cīrihes lidostas akcijas bija pieejamas par nepilniem 6 Šveices frankiem. Pirms lielās finanšu krīzes vienas akcijas cena bija jau tuvu pie simts frankiem jeb 15x lielāka. Pēdējo trīs gadu laikā akciju cena augusi līdz aptuveni 240 frankiem par akciju, Covid19 pirmā viļņa laikā nokrītot zem maģiskās trīs ciparu robežas. Šomēnes cenas jau sasniegušas atkal cienījamo 150 franku līmeni. Pēdējo piecu gadu laikā vidējā dividende stabili pārsniegusi 3 frankus par akciju.

    Pie esošās akciju cenas tas varbūt neatmaksājas agrāk par 50 gadiem, toties senāk pirkušie investori nevar būt neapmierināti (par 6 frankiem pirkta akcija atpelna sevi ik 2 gadus).

    Lidostu licencēšana Šveicē

    Lai sniegtu lidlauka pakalpojumus, Šveicē lidostas ir pakļautas DETEC (Federal Department of the Environment, Transport, Energy and Communications) reģistrācijai.

    Licence paredz komerciālās izmantošanas noteikumus un nodevu maksājumu. Kā ierasts, licences izsniegšana ir iespējama tikai tad, ja lidostai ir drošības un drošuma noteikumi, kurus stingri jāizpilda ikdienas darbā. Kā publiskai lidostai, katrai konkrētajai lidostai ir pienākums uzņemt visas ielidot gribošās lidmašīnas (gan nacionālās, gan starptautiskās). Tiesības atteikt ir tikai reglamentētajos gadījumos.

    Lidostu darbību, kuras nav publiskas, atļauj FOCA (Federal Office of Civil Aviation).

    Šveices lidostu komercdarbība

    Šveices lidostas nav bezpeļņas vai sabiedriskā labuma organizācijas. Katras lidostas administrācija gūst ienākumus un peļņu no jebkuras darbības, kas lidostā notiek vai var notikt:

    • lidostas izmantošanas nodevas
    • nolaišanās maksas
    • radītā trokšņa nodevas (lidmašīnām ir trokšņu klase, kas nosaka tās cenu Šveicē)
    • piesārņojuma nodevas (katra lidmašīnai ir noteikts piesārņojuma apjoms, kas ietekmē nodevas apmēru)
    • pasažieru nodevas
    • kravas nodevas
    • drošības pārbaudes maksa
    • parkinga maksa (stāvvietas)

    Attiecīgi – lidmašīnas, kuras ir lielas, smagas, skaļas un ar augstu piesārņojuma līmeņa, atvedot daudz pasažieru, (teorētiski) maksā vislielākās nodevas.

    Lidošanas aizliegumi Šveicē

    Ielidošana un izlidošana nakts laikā ir viens no būtiskajiem Šveices likumdevēju noteiktajiem ierobežojumiem. Tas attiecas uz visām lidostām.

    Lai gan Šveice nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā var noteikt ierobežojumus pēc ES regulas Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā.

    Šī regula paredz lidošanas ierobežojumus gadījumā, ja lidostā ir pārslodze (sastrēgumi) – lidpakalpojumus var atteikt pavisam vai ierobežot šādās reizēs. Tāpat arī vides aizsardzības problēmas jeb vides apdraudējums var kalpot par iemeslu, lai noteiktu aizliegumus. Piemēram, ja apkārtējai videi draudzīgāki un apmierinošā līmenī pieejami ir citi transporta veidi, tad lidostas izmantošana var saņemt liegumus.

    Spilgts piemērs: Cīrihes lidosta. To ietekmē salīdzinoši nelielais attālums no Vācijas pierobežas. Attiecīgi, lidostas darbību ietekmē Vācijas ordonances. Arī Vācijā ir aizliegts veikt lidojumus noteiktās stundas.

    Citi pakalpojumi

    Ielidošanas un izlidošanas (“laika nišu”) jautājumos lielajām lidostām ir izveidoti neatkarīgi menedžmenta orgāns-iestāde jeb koordinators. šis attiecas uz Cīrihi un Ženēvu kā noslogotākajām lidostām. Koordinatoru finansē no FOCA (2%), lidostu (49%) un aviokompāniju (49%) līdzekļiem

    Virszemes apkalpošanu regulē jau ierastie 1996. gada direktīvas noteikumi, kas paredz aviokompānijām tiesības izvēlēties starp vismaz diviem pakalpojuma sniedzējiem, tajā skaitā tiesības aviokompānijām pašām nodarboties ar šo pakalpojumu, nenolīgstot pašas lidostas sagatavoto speciālistu vienību.

    Gaisa satiksmes kontroles pakalpojumus nodrošina kārtējā neatkarīgā organizācija – Skyguide Swiss Air Navigation. 99% īpašnieks šajā sabiedriskajā organizācijā pieder Šveices valdībai. Īpašumtiesības realizē caur DETEC, apstiprinot stratēģiju, nodevas un maksas (lidsabiedrības izmanto šīs organizācijas pakalpojumus par maksu), vadību, bet FOCA ir atbildīga par drošuma jautājumiem.

  • Lidosta Luksemburgā

    Luksemburgā ir tikai viena starptautiskā komerclidosta.

    Kam pieder vienīgā lidosta Luksemburgā?

    Luksemburgas vienīgā lidosta pieder valstij. Divi lidlauki, kas atrodas Luksemburgas teritorijā, pieder bezpeļņas organizācijām.

    Kāda ir lidostu licencēšana Luksemburgā?

    Luksemburgā ievēro ES regulu 139/2014, kur vietējā atbildīgā iestāde ir “Gaisa navigācijas administrācija”.

    Civilās aviācijas Direktorāts sertificē lidlaukus, pamatojoties uz ministriju izdotiem noteikumiem.

    Kādas ir tiesības veikt komerclidojumus uz Luksemburgu?

    Lidostas regulators ir Luksemburgas valsts tiešā kontrolē. Valsts likumos ir skaidri definēti noteikumi tiesībām lidot uz šīs valsts lidostu. Attiecībā uz lidostu nodevām risinājums ir ES ierastais – to nosaka Regula 2019/317.

    Luksemburga ir noteikusi, ka ierašanās lidostā ir bez maksas (nulles tarifs). Tikai pacelšanās ir par maksu.

    LuxAirport nosaka lidostā uz vietas piemērojamās maksas.

    Noertrange un Useldange lidlaukiem nav ļauts apkalpot komerclidojumus, tāpēc šie nosacījumi par pacelšanās un nolaišanās tarifikāciju neattiecas.

    Kas drīkst pieprasīt lidostas pakalpojumu sniegšanu?

    Nacionālais likums nosaka lidostas pieejas noteikumus un nosacījumus – ikdienā šo noteikumu ievērošana uzrauga lidostu ekspluatējošais uzņēmums. Šim procesam ir speciāli izstrādātas veidlapas.

    Lidostā ir īpaši kvalificētas zonas, kurās piekļuve ir tikai personām ar izietu atbilstošu drošības apmācību.

    Luksemburgas likumi, kas nosaka šeit aprakstītos jautājumus, ir salīdzinoši jauni – daļa ir 2016.gadā, bet daļa – 2019. gadā pieņemti. Gaisa satiksmes / navigācijas jomā likums ir kopš 2007.gada.

    Laika logu piešķiršana

    Regula 95/93 regulē šo jautājumu un paredz priekšroku komercreisiem – regulārajiem un plānotiem (neregulāriem) reisiem. Konfliktu gadījumā pirmā roka ir tiem lidojumiem, kuri notiek visa gada garumā.

    Virszemes apkalpošanas jomā arī ir savs regulējums, kas ļauj komersantiem sertificēties šo pakalpojumu sniegšanai, uzstādīt savu aprīkojumu, utt. Jāņem vērā nianse, ka lidostas uzraugi var atnākt uz auditu un revidēt darbību, kvalitātes principus un citus noteiktos aspektus.

    Gaisa satiksmes kontrolieru loma arī Luksemburgā ietver klasiku – satiksmes pārvaldība, lidlauka pārzinība, radio un radaru sakari, sadursmju novēršana, atbalsts saistībā ar laikapstākļu jautājumiem.