Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 teik plānotas būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot šīs nozares juridisko regulējumu Latvijā.
Prasība saistāma ar ES direktīvas ieviešanu, un projekta sagatavotāji argumentē –prasības pret uzņēmējiem būšot samērīgas attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību.
- Noteikumu projekts nosaka gan atvieglotas prasības atsevišķos punktos, gan papildinošas, kopumā neradot būtisku prasību un izmaksu pieaugumu, tostarp, ikgadējās nodevas par speciālo atļauju (licenci) paaugstināšana tūrisma operatoriem
- Licences cena šobrīd 40 euro gadā
- Nākotnē to cels uz 500 euro gadā, sākot ar 2027. gadu.
- Ministrijas ieskatā tas ir samērīgi, jo “salīdzinoši viena kompleksā tūrisma pakalpojumu saņēmēja jeb ceļotāja vidējais apgrozījums ir lielāks – 753 euro.“
Grozījumi paredz pilnveidot noteikumu nosacījumus par kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un tūrisma aģentu tiesībām un pienākumiem, nodrošinot kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējiem efektīvu un vienlaikus pretimnākošu regulējumu attiecībā uz nozares uzraudzību; grozījumu mērķis ir arī veicināt godīgu konkurenci un uzticamību tūrisma nozarei, stiprinot godīguma, atbildības un profesionalitātes principus tūrisma aģentu un operatoru darbībā.
Ministrija secinājusi, ka neskatoties uz ekonomiskajām nenoteiktībām un ģeopolitiskajām pārmaiņām, ceļojumu un tūrisma nozare plaukst. Kā norāda Pasaules Tūrisma un Ceļojumu padome, ar ekonomisko ieguldījumu, kas tuvu 10 triljoniem dolāru, nozare 2023. gadā sasniedza pirmspandēmijas līmeni, parādot savu izturību un apliecinot savu būtisko lomu globālajā ekonomikā. 2023. gadā ceļojumu un tūrisma nozare veidoja 9,1% no pasaules IKP.
Lidojumiem.lv piebilde par pasaules tūrisma tirgus datu attiecināmību uz Latviju:
- Baltijas vadošā tūroperatora Novatours akciju cenas vērtība pēdējo 4 gadu laikā ir kritusi ~3x. Savukārt 2025.gada pirmajā pusē pārvadāts par 33% mazāk pasažieru nekā 24.gada 1.pusē (no 25 uz 17 tūkstošiem tūristu).
- Rīgas lidosta 25.gadā sarukusi par 10 tūkstošiem pasažieru, krītot no 7.12 miljoniem 24.gadā, ar vienādu lidojumu skaitu (63.2 tūksoši)



Grozījumu anotācijā skaidrots: Pasaules Tūrisma organizācijas dati liecina, ka 2024. gadā pasaulē tika reģistrēti aptuveni 1,4 miljardi starptautisko tūristu (nakšņojošo viesu), kas ir par 11% vairāk nekā 2023. gadā jeb par 140 miljoniem vairāk. Tiek prognozēts, ka starptautisko tūristu ierašanās pieaugs par 3% līdz 5% 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9 % pieaugumu pret 2023. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4 % vairāk nekā 2023. gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.
Eiropas Savienība (turpmāk – ES) ir pasaules populārākais tūrisma galamērķis, kas saskaņā ar EUROSTAT datiem 2024. gadā uzņēma aptuveni divas trešdaļas no visiem starptautiskajiem tūristiem.
Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts
Eiropas patērētāji izmanto dažādus veidus, kā rezervēt dažādus tūrisma pakalpojumus viena ceļojuma vai brīvdienu ietvaros. Tādēļ patērētāju tiesību aizsardzību attiecībā uz kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniegšanu nosaka Eiropas parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīva Nr. 2015/2302/ES par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK.
Direktīva attiecas uz iepriekš sagatavotiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, kā arī uz individualizētiem kompleksiem tūrisma pakalpojumiem, ja ceļotājs izvēlas dažāda veida ceļojumu pakalpojumus (transports, izmitināšana, automašīnu noma utt.) tiešsaistē vai bezsaistē. Direktīva nodrošina plašu ceļotāja aizsardzību, un kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs (tūrisma operators) ir pilnībā atbildīgs par savā organizētajā kompleksā tūrisma pakalpojumā iekļauto pakalpojumu veikšanu, kā arī tam ir pienākums saņemt klientu iemaksātās naudas nodrošinājumu, lai segtu ceļotāju maksājumus un viņu repatriāciju, ja operators nespēj pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt attiecīgos pakalpojumus savu likviditātes problēmu dēļ. Turklāt direktīva paredz noteiktu aizsardzību saistītiem tūrisma pakalpojumiem, piemēram, ja ceļotājs rezervē lidojumu vienā tīmekļa vietnē un pēc tam tiek aicināts rezervēt viesnīcu vai nomāt automašīnu citā tīmekļa vietnē.
Direktīva ir pilnās harmonizācijas Direktīva, līdz ar to Direktīvas prasības ir precīzi pārņemtas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos (t.sk. Tūrisma likumā (1.panta pirmās daļas 5., 19., 20., 29.-33.punkts, kā arī otrā un trešā daļa, 8.1 pants, 16. un 16.2 pants, kā arī 20.pants) un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”).
Vienlaikus izvērtējot komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas izaicinājumus un patērētāju aizsardzību, nepieciešams izvērtēt un pilnveidot esošo komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmu.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai veiktu esošās komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniegšanas un uzraudzības sistēmas pilnveidojumus, paredzot virkni grozījumu šādos aspektos:
1. Tūrisma aģenta, tūrisma operatora un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēja savstarpējā sadarbība;
2. Speciālās atļaujas (licences) nodevas apmērs;
3. Speciālās atļaujas (licences) saņemšana, apturēšana, atcelšana;
4. Uzraudzība un publiski pieejamā informācija;
5. Likviditātes problēmu pazīmes un ceļotāja repatriācija.
Jaunā komplekso tūrisma pakalpojumu uzskaites, licencēšanas un uzraudzības sistēmas darbība tika izvērtēta un vairāki nepieciešamie sistēmas uzlabojumi tika iekļauti šo pašu MK Noteikumu Nr.380 grozījumos jau 2022.gadā (Ministru kabineta 22.11.2022. noteikumi Nr. 730 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem”” /LV, 230, 28.11.2022./Stājas spēkā 29.11.2022.), tostarp pastiprinot nodrošinājuma prasības, kas ir primārais patērētāju tiesību aizsargs, kā arī pastiprinot prasības un termiņus šī nodrošinājuma iesniegšanā, kas pēc būtības uzlaboja nozares uzraudzības procesu pie spēkā esošās sistēmas.
Ar Ekonomikas ministrijas iniciatīvu nodrošināts jauns atbalsta instruments komplekso tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumi Nr. 383 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai” paredz papildus finansējumu 18 milj. euro apmērā garantiju sniegšanai, t.sk. garantiju sniegšanai tūrisma operatoriem kredītiestādes nodrošinājuma saņemšanai, lai atvieglotu iespējas nodrošināt atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 380 nepieciešamo nodrošinājumu par samērīgām izmaksām. Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā garantija ir kā papildus nodrošinājums kredītiestādes izsniegtajai nodrošinājuma garantijai.
Ceļotāju repatriācijas kārtības uzlabojumi
2024. gada augustā tūrisma pakalpojumu sniedzēja likviditātes problēmu dēļ centrs organizēja ceļotāju repatriācijas procesu (prasība, kas izriet no Direktīvas un, secīgi, Latvijas normatīvā regulējuma), kā ietvaros no Spānijas tika repatriēta 81 persona un no Francijas tika repatriētas 66 personas. Šī bija pirmā repatriācija Latvijā, kas tika nodrošināta atbilstoši Tūrisma likuma un MK Noteikumu Nr. 380 regulējumam (izrietoši no Direktīvas prasībām) kopš regulējuma spēkā stāšanās 2018. gadā.
Tiktu veicināts patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa pieaugums, godīguma, atbildības un profesionalitātes stiprināšana tūrisma aģentu un operatoru ikdienas darbībā.
Speciālās atļaujas (licences) izsniegšana un reģistrēšana datubāzē
MK Noteikumu Nr. 380 2.5. apakšpunkts nosaka, ka speciālo atļauju (licenci) neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process (atbilstoši Maksātnespējas likumam). Tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka minētā norma liedz tirgū atgriezties tiem nozares uzņēmējiem – jomas zinātājiem un profesionāļiem, kas bijuši spiesti pārtraukt saimniecisko darbību ārēju krīžu – piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekmē, vai nebija varējuši saņemt nodrošinājumu, kā dēļ tiem anulētas licences. Šāds ierobežojums ir nesamērīgs ar citām nozarēm. Papildus, lai nodrošinātu atbilstību Latvijas ārpolitikas un drošības interesēm, kā arī starptautisko sankciju režīmiem, nepieciešams nodrošināt, lai speciālo atļauju (licenci) neizsniedz un datubāzē nereģistrē komersantus, kam tiek piemērotas nacionālās vai starptautiskās sankcijas.
Paredzēs noteikt vismaz vienu pastāvīgu pārdošanas vietu – tostarp, piemēram, tīmekļvietni vai sociālo mediju kontu – kurā pieejama noteikumos prasītā informācija. Noteikums paredz, ka pārdošanas vietai nav obligāti jābūt fiziskai telpai, bet tai jāatbilst noteiktām juridiski atzītām komercdarbības pazīmēm – piemēram, skaidri identificējama tīmekļvietne, vai oficiāls uzņēmuma profils sociālajos tīklos, kurā sniegta patērētājiem paredzēta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un tiek veicināta to iegāde: “Tādējādi tiek ņemta vērā arī mūsdienu digitālās komercdarbības realitāte, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz likumīgu un pārbaudāmu uzņēmējdarbību.”
Tātad tiek suģesēts, ka šāds sociālo tīklu konts ir ar zilo vai zelta u.tml. ķeksi (“verified account”) un būtībā var nozīmēt arī pienākumu būt par PVN maksātāju.
Grozījumi izslēdz nosacījumu, ka speciālo atļauju (licenci) neizsniedz uzņēmumiem, kuru valdē ir personas, kurām pēdējo 5 gadu laikā bijis maksātnespējas process (atbilstoši Maksātnespējas likumam).
Maksātnespējas vietā, ja būs bijusi veikta naudas atmaksas vai repatriācijas procedūra (atbilstoši MK Noteikumu Nr.380 40. vai 46. punktam), kuru izmaksas segtas no valsts budžeta līdzekļiem un kas nav atlīdzinātas atbilstoši šo noteikumu 51. vai 52. punktā noteiktajam, tā valdes loceklis 5 gadus nevar saņemt jaunu speciālo atļauju (licenci) (tūrisma aģents un tūrisma operators) un tas nevar uzsākt darbību un tikt reģistrēts datubāzē (tūrisma aģents, tūrisma operators un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzējs), tostarp arī dibinot jaunu uzņēmumu.
Neatkarīgi no situācijas apstākļiem.
Liegums būs arī tad, ja darbība tikusi apturēta un speciālā atļauja (licence) tikusi atcelta, izslēdzot to no datubāzes, pēdējo 12 mēnešu laikā (izņemot konkrētus, noteikumos paredzētus gadījumus bez pārkāpuma pazīmēm). Šis ierobežojums darbojas paralēli 2.5. apakšpunktā paredzētajai piecu gadu reputācijas pārbaudei attiecībā uz juridisko un fizisko personu rīcību.
Ja nodokļu maksātāja pastāvīgā pārdošanas vieta ir ārpus juridiskās adreses, tad šāda vieta ir jāreģistrē kā nodokļu maksātāja struktūrvienība. Proti, atbilstoši nodokļu likuma 1.panta 24.punktam par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kurā ir izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, vai kurā veic cita veida saimniecisko darbību, kuras rezultātā tiek gūti ieņēmumi. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumu Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” 5.2. apakšpunktu nodokļu maksātāju struktūrvienības (t. sk. tīmekļvietņu struktūrvienības), kas nav filiāles, jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu.
PTAC nepārbaudīs informāciju, vai ir reģistrēta arī struktūrvienība VID, kas ir jādara 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas par struktūrvienības izveidošanu.
Pirms speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai tūrisma pakalpojumu sniedzēja reģistrēšanas datubāzē PTAC skatīsies ANO, ES sankcijas, patiesā labuma guvēja piederību Krievijai vai Baltkrievijai. Nav plānots vispārējs nacionālās izcelsmes aizliegums, bet gan papildu drošības filtrs tūrisma pakalpojumu sniedzēju darbības regulējuma procesā.
Tūrisma likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts nosaka, ka tūrisma aģents ir persona, kas nav tūrisma operators, bet tūrisma operatora vārdā vai uzdevumā piedāvā pārdošanai vai pārdod tūrisma operatora apvienotus kompleksus tūrisma pakalpojumus.
- Aģents, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), iesniedz centram līgumu ar operatoru,
- Aģentam nav tiesību pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus,
- Operatoram nav tiesību pieņemt attiecīgas pakalpojumu rezervācijas no tūrisma aģenta, ar kuru nav spēkā esošs sadarbības līgums.
- Operators nodrošina pastāvīgi publiski pieejamu informāciju par pārdošanas tīklu – pārdošanas vietām (fiziskām un tiešsaistes, tostarp – sociālie konti) un tūrisma aģentiem, ar kuriem tūrisma operatoram ir spēkā esošs sadarbības līgums.
Tātad – tūristam, pērkot “karsto cenu” online, tomēr var piedāvāt verificēt līguma esamību kādā birojā pilsētas otrā pusē.
- Operatora pienākums ir aktuālo informāciju iesniegt PTAC līdz 2026. gada 30. jūnijam.
- Operatoram būs tiesības prasīt savam sadarbības tūrisma aģentam nodrošinājumu vai garantiju.
- Operatoru likviditātes problēmu gadījumā PTAC var aģentam prasīt atmaksāt visus tūrista dotos avansa maksājumus.
- Aģentam nav iespējama sadarbība ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, jo aģents drīkst tirgot tikai tūrisma operatoru organizētus kompleksus tūrisma pakalpojumus.
- Ja aģents sadarbojas ar saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju, tas pēc būtības vairs nav tūrisma aģents, bet kļūst par saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju.
Valsts nodevas celšana
Valsts nodevu 40 euro apmērā noteica 2018. gadā, pārņemot Direktīvas prasības Tūrisma likumā.
Kopš Direktīvas prasību pārņemšanas un jaunās komplekso tūrisma pakalpojumu uzraudzības sistēmas spēkā stāšanās 2018. gadā Latvijā līdz 2024. gada augustam nebija notikusi neviena repatriācija Direktīvas un Tūrisma likuma izpratnē.
- aģenti un operatori kopumā valsts budžetā ikgadējās nodevas ietvaros bija iemaksājuši 88 091.26 euro apmērā (uz 14.08.2024.).
- šī nauda nesedz PTAC izmaksas. Valsts nodevas paaugstināšana nepieciešama, lai stiprinātu nozares uzraudzības kvalitāti (nodrošinātu kapacitāti).
- 2024. gada augustā īstenotās repatriācijas izmaksas visu personu repatriācijai sasniedza 81 694 euro (no tām attiecinātās izmaksas ceļotāju repatriācijai, kas tika segtas no valsts budžeta līdzekļiem sasniedza 81 248 euro).
Šobrīd arī tiek piedāvāts arguments, ka pārāk zemas speciālās atļaujas (licences) izmaksas var radīt virkni negatīvas sekas, piemēram, pārmērīgu konkurenci un tirgus pārslogojumu, tirgus reputācijas pazemināšanās, kā arī veicināt finansiāli nestabilu uzņēmumu strauju ienākšanu tirgū (kas gan faktiski neesot noticis 6-7 gadu laikā).
Lidojumiem.lv komentārs: no anotācijas nav skaidrs, kas notika ar attiecīgā operatora garantijas vai apdrošināšanas fonda naudu, kam vajadzēja segt vismaz daļu no PTAC izdevumiem. Aprēķins par nodevas palielināšanu arī šo komponenti neieskaitļo.
Nodevas apmērs aprēķināts, pamatojoties uz šādiem datiem:
2024. gada augustā īstenotās repatriācijas izmaksas uz 1 personu:
a) attiecināmās repatriācijas izmaksas (2024.g.) – 81 248 euro
b) repatriēto ceļotāju skaits – 147
c) izmaksas uz vienu repatriēto ceļotāju – ~553 euro.
Komplekso tūrisma pakalpojumu dati:
a) Komplekso tūrisma pakalpojumu apgrozījums 2023.gadā (saskaņā ar tūrisma operatoru ceturkšņa atskaitēs sniegto informāciju): 213 540 113,17 euro (vidējais apgrozījums uz vienu ceļotāju ~753 euro);
b) Kopējais tūrisma aģentu/tūrisma operatoru skaits: 391 (tostarp: tūrisma operatori – 119; tūrisma aģenti – 272);
c) Kopējais ceļotāju skaits: 283 514.
Dalot iespējamās repatriācijas izmaksas gadā (85 416 euro) ar tūrisma operatoru skaitu, izmaksas uz vienu operatoru sastādītu 718 euro gadā.
Tūrisma aģentu nodeva netiek mainīta (paliek 40 euro), jo aģenti tikai pārdod atsevišķus pakalpojumus vai operatoru komplektus. Operatoriem ir tieša atbildība par kompleksā tūrisma pakalpojuma nodrošināšanu: operatori nodrošina reālo patērētāju tiesību aizsardzību – tostarp ceļotāju vai to vārdā veikto avansa maksājumu par nesniegtiem pakalpojumiem atdošanu, tikai operatora likviditātes problēmas var izraisīt repatriācijas nepieciešamību.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 25. panta ceturtās daļas 1. punktu un 61. punktu, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 14. panta pirmo daļu un MK Noteikumu Nr. 380 1. punktu PTAC uzrauga personu komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Tūrisma likuma 16. pantu un MK Noteikumu Nr. 380 9. punktu kompleksus tūrisma pakalpojumus organizēt un sniegt drīkst [licencēts] tūrisma operators, bet piedāvāt pārdošanā vai pārdot kompleksus tūrisma pakalpojumus drīkst [licencēts] tūrisma aģents.
Noteikumu projekts atceļ pienākumu ik-ceturkšņa informācijas sniegšanai tūrisma aģentiem, kuri paši neveido tūr-paketes un līdz ar to neuzņemas atbildību par to izpildi. Uzsvērams, ka viņi darbojas kā starpnieki, pārdodot operatoru izveidotos ceļojumu komplektus vai atsevišķus cēlojumu komponentus.
Aģentam ik pa laikam tikai jāziņo: saņemto avansa maksājumu summu un pieņemto klientu skaitu, kā arī apgrozījumu. PTAC var paprasīt info ar jebkādu termiņu informācijas sniegšanai.
Ja PTAC atcels tūrisma biznesa licenci, tad drīkstēs pabeigt tikai jau uzsāktos ceļojumus (ja attiecīgā kompleksā tūrisma pakalpojuma izpilde ir uzsākta pirms centra lēmuma par speciālās atļaujas (licences) darbības apturēšanu paziņošanas – ja nav nodrošinājums, via ja ar to ir par maz, u.c.
Operators atlīdzinās ceļotāju repatriācijas vai kompleksā tūrisma pakalpojuma turpināšanas nodrošināšanai iztērētos līdzekļus, kā arī ceļotāju izdevumus, kas radušies kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes dēļ (likviditātes problēmu gadījumā).
Ja operatora pārstāvis saukts pie kriminālatbildības vai pie administratīvās atbildības (saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normām), valsts piedzīs repatriācijā vai pakalpojuma nodrošināšanā izlietotos līdzekļus.
Ceļotājs nesaņems naudas atmaksu, ja ir saņēmis atmaksu vai tam pienākas atlīdzība saskaņā ar citu tiesisku pamatu (piemēram, bijusi personīgā ceļojuma apdrošināšana, kur nosegta kāda daļa no ceļojuma atcelšanas izmaksām, vai daļu no kompleksā tūrisma pakalpojuma summas atmaksājis tūrisma aģents u.c.).
Grozījumu sagatavošanā nav vērtēti alternatīvie risinājumi, bet tikai viens variants.
Informācija izmantota no TAP portāla https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/7131ca89-eaeb-4b6a-a18a-06ead82bda11 un https://www.riga-airport.com/, https://nasdaqbaltic.com/










